Pāriet uz saturu

Alfrēds Flatovs

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Flatovs
Alfred Flatow
Personas dati
Dzimis 1869. gada 3. oktobrī
Valsts karogs: Prūsijas Karaliste Danciga, Prūsija (tagad Karogs: Polija Polija)
Miris 1942. gada 28. decembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Terezīnštātes geto, Nacistiskā Vācija (tagad Karogs: Čehija Čehija)
Tautība Ebrejs
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Valsts karogs: Vācija Vācijas Impērija
Sporta veids Vingrošana
Disciplīna Sporta vingrošana
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 1 (1896)
Medaļas 4
 
Medaļas
Vasaras olimpiskās spēles
Pārstāvot: Valsts karogs: Vācija Vācija (GER)
Vingrošana
Zelts Atēnas 1896 Līdztekas
Zelts Atēnas 1896 Komandas, līdztekas
Zelts Atēnas 1896 Komandas, vingrošanas stienis
Sudrabs Atēnas 1896 Vingrošanas stienis

Alfrēds Flatovs (vācu: Alfred Flatow; dzimis 1869. gada 3. oktobrī, miris 1942. gada 28. decembrī) bija vācu sporta vingrotājs. 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks, kur izcīnīja četras olimpiskās medaļas vingrošanā.[1] Pēc tautības Flatovs bija ebrejs.[2]

1896. gada vasaras olimpiskās spēles

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Flatovs startēja septiņās sporta vingrošanas disciplīnās. Viņš ir viens no šo vasaras olimpisko spēļu veiksmīgākajiem sportistiem, izcīnot trīs zelta un vienu sudraba medaļu.

Zelta medaļas viņš izcīnīja trijās disciplīnās — individuālajās sacensībās uz līdztekām, komandu sacensībās uz līdztekām un komandu sacensībās uz vingrošanas stieņiem.[3][4][5] Savukārt sudraba medaļu viņš izcīnīja individuālajā vingrošanā uz stieņa.[6]

Atbalsta lēcienā, vingrošanas riņķos un vingrošanā uz zirga viņš neizcīnīja godalgotās vietas.

Spēles Sporta veids Disciplīna Rezultāts Vieta
Valsts karogs: Grieķija 1896 Atēnas  Vingrošana Atbalsta lēciens
Līdztekas 1
Vingrošanas riņķi
Vingrošanas stienis 2
Vingrošanas zirgs
Komandas, līdztekas 1
Komandas,vingrošanas stienis 1

Pēc Olimpiskajām spēlēm

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās no olimpiskajām spēlēm Flatovs un vairums citu vācu vingrotāju tika atstādināti no komandas, jo Deutsche Turnerschaft (šajā laikā vāciešu vingrošanas vadības institūcija) boikotēja olimpiskās spēles ar iemeslu, ka konkurēt var tikai "vācietis".

1903. gadā Flatovs palīdzēja nodibināt Judische Turnerschaft — vēsturisko un novatorisko ebreju sporta organizāciju Eiropā. Viņš kopš 1890. gadiem bija vingrošanas skolotājs un 20. gadsimta sākumā sāka rakstīt savas grāmatas par sportu. 1933. gadā Flatovs bija spiests "labprātīgi" izbeigt savu vingrošanas karjeru, jo viņš bija ebrejs. Viņš aktīvi darbojās Vācijā vingrošanas jomā, līdz 1936. gadā nacisti viņu izraidīja.[7] Viņš ir Ebreju vingrošanas kluba līdzdibinātājs un 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Berlīnē viņu tomēr godināja, jo tajās bija uzaicināti Vācijas olimpiskie čempioni, kas čempiona titulus bija guvuši līdz šīm olimpiskajām spēlēm.

Sakarā ar ebreju vajāšanu Vācijā 1938. gadā viņš emigrēja uz Nīderlandi. Nacistiskā Vācija iebruka Nīderlandē 1940. gada maijā. 1942. gada 3. oktobrī Flatovs tika deportēts uz Terezīnštātes koncentrācijas nometni, kur viņš 28. decembrī, 72 gadu vecumā nomira no bada.[8]

Viņa brālēns Gustavs Flatovs arī bija 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks un divu zelta medaļu ieguvējs, kā arī holokausta upuris. Viņš koncentrācijas nometnē mira 1945. gada 29. janvārī.

Piemiņa pēc nāves

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfrēds un Gustavs Flatovi uz pastmarkas

1997. gadā Berlīnē, godinot Alfrēdu un Gustavu Flatovus, Reichssportfeldstraße (iela) netālu no Berlīnes Olimpiskā stadiona tika pārdēvēta paru Flatowallee (Flatovu avēnija). Berlīnes priekšpilsētā Kroicbergā pie Flatow-Sporthalle (sporta zāles) tika novietota piemiņas plāksne abiem sportistiem. Vācijas Pasts izdeva četru pastmarku komplektu, lai atzīmētu mūsdienu olimpisko spēļu 100. gadadienu. Uz vienas no šīm pastmarkām bija attēloti arī Flatovi.

  1. «Alfred Flatow». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 6. jūnijs. Arhivēts 2012. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē.
  2. Taylor, Paul. Jews and the Olympic Games: The Clash Between Sport and Politics – With a Complete Review of Jewish Olympic Medalists. Sussex Academic Press, 2004.
  3. «Athens 1896 Parallel Bars Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  4. «Athens 1896 Team Parallel Bars Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  5. «Athens 1896 Team Horizontal Bar Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  6. «Athens 1896 Horizontal Bar Men». Starptautiskā Olimpiskā komiteja.
  7. «Alfred Flatow article at Jewishsports.net». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 6. jūnijs.
  8. Kay Schaffer, Sidonie Smith. The Olympics at the Millennium: Power, Politics, and the Games. Rutgers University Press, 2000. 60–62. lpp. ISBN 978-0-8135-2820-5. Skatīts: 2016. gada 10. septembris.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]