Pāriet uz saturu

Alfrēds Mēders

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Mēders
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 1. oktobrī
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1944. gada 28. jūnijā (70 gadi)
Poznaņa, Lielvācija (tagad Karogs: Polija Polija)
Tautība vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi 16 zinātniskas publikācijas
Apbalvojumi piešķirts Latvijas Universitātes goda doktora zinātniskais grāds (1938), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. pakāpi(1938)

Alfrēds Arnolds Ādolfs Mēders (1873—1944) bija vācbaltiešu matemātiķis, RPI docētājs (no 1897), LU profesors (1919). Pētījumi matemātiskajā analīzē, diferenciālā ģeometrijā un varbūtības teorijā.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Rīgā 1873. gada 1. oktobrī Rīgas guberņas ģimnāzijas matemātikas virsskolotāja un viņa sievas Konstances, dz. Šneideres, ģimenē.[1] Mācījās Rīgas guberņas ģimnāzijā (1884—1890), tad studēja matemātiku Tērbatas Universitātē (1891—1895), 1893. gadā ieguva zelta medaļu par zinātnisku darbu. Izcilākais tālaika matemātiķis šajā universitātē bijis Ā. Knēzers (pazīstams ar saviem darbiem integrālvienādojumos, diferenciālvienādojumos un variāciju rēķinos), ar kuru A. Mēderam saglabājušies cieši kontakti.[2] 1895. gadā A. Mēders ieguva Tērbatas Universitātes matemātikas kandidāta grādu[3]

Strādāja Rīgas Politehniskajā insitūtā (1897—1899) kā R. Kupfera asistents tēlotājā ģeometrijā un augstākajā matemātikā, tad kā augstākās matemātikas docents (1899—1914). Līdztekus viņš Pēterburgas Universitātē nokārtoja maģistra eksāmenus, iegūstot maģistra grādu matemātikā (1906) un publicēja zinātniskos rakstus par diferenciāl- un integrālrēķinu, ka arī par diferenciālģeometrijas klasiskajiem jautājumiem, kas publicēti vairākos žurnālos[3][4]

1913. gadā iestājās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā (Naturforscher Verein zu Riga)[3] No 1914. gada A. Mēders bija RPI ārkārtējais profesors. 1919. gadā sāka strādāt Latvijas Augstskolā, 1921. gadā darbojās arī Herdera institūtā. Līdz 1924. gadam strādāja Latvijas Universitātes Ķīmijas un Arhitektūras fakultātē, bet pēc tam pārgāja uz LU Matemātkas un zinātņu fakultātes matemātikas zinātņu nodaļu. Šajā fakultātē vairākus gadus lasīja lekcijas diferenciālrēķinos, diferenciālģeometrijā, integrālrēķinos, varbūtības teorijā un kompleksā mainīgā funkciju teorijā.[4] Līdz 1927. gada vasarai lekcijas lasīja krievu valodā, pēc tam vācu valodā, jo tolaik augstākās matemātikas terminus latviešu valodā tikai sāka izstrādāt.[4]

1939. gada vācbaltiešu izceļošanas laik A. Mēders pārcēlās uz Vācijas okupēto Polijas daļu, miris 1944. gada 28. jūnijā Pozenē.

Darbība Rīgas dabas pētnieku biedrībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas dabas pētnieku biedrībā A. Mēders iestājās 1913. gadā. No 1913. līdz 1918. gadam darbojās kā mantzinis, no 1915. gada bija biedrības žurnāla līdzredaktors, bet no 1925. gada — redaktors. No 1918. līdz 1939. gadam bija biedrības valdes loceklis un sekretārs. (1931. gadā ievēlēja par goda biedru)[5]

Darbojoties Rīgas dabas pētnieku biedrībā, A. Mēders rediģēja un sastādīja vairākus žurnāla sējumus. Vairākās biedrības sēdēs A. Mēders lasīja savus referātus par dažādiem jautājumiem — matemātikas, astronomijas, dabas zinību un citās jomās. Viens no referātiem bija par pērļu zvejošanu Vidzemē un Igaunijā (Über Perlenfischerei in Liv- und Estland, 1925)[5][6]

Bieži biedrības sēdēs izklāstīja savas domas vairākos jautājumos un nebaidījās piedalīties diskusijās par dažādām tēmām.

Ieguldījums matemātikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Mēders atstājis ir 16 zinātniskas publikācijas (kopā ap 400 lpp.) un augstākās matemātikas mācību grāmatu (ap 300 lpp). Vairums publikāciju attiecas uz diferenciālģeometriju (piemēram, telpas līkņu un to singulāro punktu pētījumi) kā arī matemātiskajā analīzē. Vieni no interesantākajiem darbiem matemātiskajā analīzē ir par tā saucamajām nenoteiktībām 0/0 vairāku argumentu gadījumā un sakarības starp dažādiem funkcionāldeterminantiem.

Lielākā daļa A. Mēdera darbu ir iespiesti nozīmīgākajos vācu matemātikas žurnālos, bet daži arī LU rakstos.

No 1922. līdz 1927. gadam lasījis vairākas lekcijas matemātkas un zinātņu fakultātē (skat 1. tabulu)

1.tabula[7]
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mācību priekšmets Amats Pasniedzējs
1922./23. m.g. (1. semestris)
Ievads analīzē prof. A. Mēders
Praktiskie darbi analīzes ievadā prof. A. Mēders
1922./23. m.g. (2. semestris)
Diferenciālrēķini prof. A. Mēders
Praktiskie darbi diferenciālrēķinos prof. A. Mēders
1924./25. m.g. (1. semestris)
Varbūtību teorija prof. A. Mēders
1924./25. m.g. (2. semestris)
Diferenciālģeometrija prof. A. Mēders
Praktiskie darbi diferenciālģeometrijā prof. A. Mēders

Daudzi Latvijas matemātiķi, kas ieguvuši izglītību 1920. un 1930. gados (A. Lūsis, E. Leimanis, E. Fogels, E.Grīnbergs, N. Brāzma, Š. Mihelovičs un daudzi citi) un fiziķi (R.Siksna, J. Fridriksons, L. Jansons) matemātisko izglītību ir ieguvuši pie A. Mēdera, jo līdz 1934. gadam matemātikas priekšmetus pasniedza tika A. Mēders vai E. Lejnieks.[4]

1939. gadā nodibināja Latvijas Fizikas un matemātikas biedrību (LFMB). Tās pirmā sapulce notika 1939. gada 10. martā un viens no šīs biedrības dibinātājiem bija Alfrēds Mēders. Šajā pirmajā sapulcē tika ievēlēta biedrības valde un revīzijas komisija. A. Mēders tika ievēlēts kā revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs.[8]

Pazīstamākie Alfrēda Mēdera darbi matemātikā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. Über einige Arten Singulärer Punkte von Raumkurven (1896)
  2. Zur Theorie der singulären Punkte einer Raumkurve (1899)
  3. Über das Verhalten einer Funktion von mehreren Verändlichen in der Umgebung einer Stelle, an elcer sie die Form 0/0 hat (1903)
  4. Über die Determinante von Wronski (1906)
  5. Analytische Untersuchung singlärer Punkte von Raumkurven (1910)[9]
  6. Zur Differentiation bestimmter Integrale nach einem Parameter (1911)[10][11]
  7. Bысшая математика (1922)

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Es viņu pazīstu. SIA "Multineo". 330. lpp. ISBN 9984-9855-9-8.
  2. ↑ Zvaigžņotā debess, rudens. Rīga : Zinātne. 1994. 23. lpp.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfrēds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 4. lpp.
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Zvaigžņotā debess, rudens. Rīga : Zinātne. 1994. 24. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfrēds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 5. lpp.
  6. ↑ «LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. LU GODA DOKTORA, PROFESORA ALFRĒDA MĒDERA MANUSKRIPTS ROKRAKSTĀ PAR PĒRĻU IEGUVES VĒSTURI LATVIJĀ». 24.09.2019.
  7. ↑ Jānis Jansons. Latvijas Universitātes fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 12 –13. lpp.
  8. ↑ Jānis Jansons. Latvijas Universitātes fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 189 –190. lpp.
  9. ↑ Journal für die reine und angeandte Mathematik. Berlin : Druck und Verlag von Georg Reimer. 1896.
  10. ↑ «Alfreds Arnolds Adolfs Meders».
  11. ↑ Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfreds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 18. lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alfrēds_Mēders&oldid=3746376"