Alfrēds Mēders

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alfrēds Mēders
Alfrēds Mēders
Personīgā informācija
Dzimis 1873. gada 1. oktobrī
Rīga, Latvija
Miris 1944. gada 28. jūnijā (70 gadi)
Poznaņa
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Darba vietas Rīgas Politehnikums, Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi 16 zinātniskas publikācijas
Apbalvojumi piešķirts Latvijas Universitātes goda doktora zinātniskais grāds (1938), apbalvots ar triju zvaigžņu ordeņa 3. pakāpi (1938)

Alfrēds Mēders (1873-1944) - pilnajā vārdā, Alfrēds Arnolds Ādolfs Mēders - matemātiķis, RPI docētājs(no 1897), LU profesors(1919). Pētījumi matemātiskajā analīzē, diferenciālā ģeometrijā un varbūtības teorijā. 1939. gadā pārcēlies uz dzīvi Vācijā. Sarakstījis grāmatu высшая математика (1920, 1922)[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alfŗēds Mēders dzimis Rīgā 1873. g. 1. oktobrī. Viņa tēvs bija matemātikas virsskolotājs Rīgas guberņas ģimnāzijā, bet māte - Konstance dz. Šneidere.[2]

1884.g. - 1890.g. A. Mēders gāja Rīgas guberņas ģimnāzijā

1891.g. - 1895.g A. Mēders studēja matemātiku Tērbatas Universitātē. Izcilākais matemātiķis šajā universitātē bijis Ā. Knēzers (pazīstams ar saviem darbiem integrālvienādojumos, diferenciālvienādojumos un variāciju rēķinos), ar kuru A. Mēderam saglabājušies cieši kontakti.[3]

1893.g. A. Mēders ieguva zelta medaļu par zinātnisku darbu

1895.g. A. Mēders ieguva Tērbatas Universitātes matemātikas kandidāta grādu [4]

1897.g - 1899.g. Alfrēds Mēders sāk strādāt Rīgas Politehnikumā kā doc. R.Kupfera asistents tēlotājā ģeometrijā un augstākajā matemātikā, bet no 1899.g. - 1914.g. darbojas tur kā augstākās matemātikas docents. Šajā pašā laika posmā viņš Pēterburgas Universitātē nokārto maģistra eksāmenus, iegūst maģistra grādu matemātikā (1906.g.) un attīsta strauji savu zinātnisko darbību: Mēdera zinātniskie raksti par diferenciāl- un integrālrēķinu, ka arī par diferenciālģeometrijas klasiskajiem jautājumiem tika publicēti vairākos žurnālos[5][4]

1913. gadā iestājās Rīgas Dabaspētnieku biedrībā (Naturforscher Verein zu Riga)[4]

No 1914. -1919.g. A. Mēders bija ārkārtējs profesors Rīgas Tehniskajā Augstskolā (pārdēvētais Rīgas Politenikums), bet, šajā pašā gadā (1919.) sāka strādāt Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātē nostrādā līdz pat 1939.gadam.

1921. gadā darbojās arī Herdera institūtā.[4]

Līdz 1924. gadam strādāja Ķīmijas un Arhitektūras fakultātē, bet pēc tam pārgāja uz matemātkas un zinātņu fakultātes matemātikas zinātņu nodaļu. Šajā fakultātē vairākus gadus lasīja lekcijas diferenciālrēķinos, diferenciālģeometrijā, integrālrēķinos, varbūtības teorijā un kompleksā mainīgā funkciju teorijā.[5] Līdz 1927. gada vasarai lekcijas lasījis krievu valodā, pēc tam arī vācu valodā, bet latviešu valodā lekcijas gan nav lasījis. Iespējams ka tas bija terminoloģisku grūtību dēļ, jo tolaik, augstākās matemātikas terminus latviešu valodā tikko sāka izstrādāt, un, lai izvairītos no neizbēgamām valodas kļūdām, tad lekcijas latviešu valodā nelasīja. [5]

1939. g. A. Mēders pārcēlās uz Vāciju, jo bija spiests repatriēties.

Miris 1944. gada 28. jūnijā, Poznaņā

Darbība Rīgas dabas pētnieku biedrībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas dabas pētnieku biedrībā A. Mēders iestājās 1913. gadā

1913 - 1918. gadam darbojās kā mantzinis (Schatzmeister)

No 1915. gada A. Mēders ir biedrības žurnāla līdzredaktors, bet 1925. gadā - redaktors

1918 - 1939. gadam bija biedrības valdes loceklis un sekretārs. (1931. gadā ievēlēja par goda biedru)[6]

Darbojoties Rīgas dabas pētnieku biedrībā, A. Mēders ir rediģējis un sastādījis vairākus žurnāla sējumus. Vairākās biedrības sēdēs A. Mēders lasījis vairākus savus referātus par dažādiem jautājumiem - matemātikas, astronomijas, dabas zinību un citās jomās. Viens no šobrīd pazīstamākajiem referātiem ir ir saistībā ar dabas zinībām - referāts par pērļu zvejošanu Vidzemē un Igaunijā (Über Perlenfischerei in Liv- und estland - Publicēts 1925. gadā)[7][6]

Bieži biedrības sēdēs izklāstīja savas domas vairākos jautājumos un nebaidījās piedalīties diskusijās par dažādām tēmām.

Ieguldījums matemātikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Mēders atstājis ir 16 zinātniskas publikācijas (kopā ap 400 lpp.) un augstākās matemātikas mācību grāmatu (ap 300 lpp). Vairums publikāciju attiecas uz diferenciālģeometriju (piemēram, telpas līkņu un to singulāro punktu pētījumi) kā arī matemātiskajā analīzē. Vieni no interesantākajiem darbiem matemātiskajā analīzē ir par tā saucamajām nenoteiktībām 0/0 vairāku argumentu gadījumā un sakarības starp dažādiem funkcionāldeterminantiem.

Lielākā daļa A. Mēdera darbu ir iespiesti nozīmīgākajos vācu matemātikas žurnālos, bet daži arī LU rakstos.

No 1922. līdz 1927. gadam lasījis vairākas lekcijas matemātkas un zinātņu fakultātē (skat 1. tabulu)

1.tabula [8][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mācību priekšmets Amats Pasniedzējs
1922./23. m.g. (1. semestris)
Ievads analīzē prof. A. Mēders
Praktiskie darbi analīzes ievadā prof. A. Mēders
1922./23. m.g. (2. semestris)
Diferenciālrēķini prof. A. Mēders
Praktiskie darbi diferenciālrēķinos prof. A. Mēders
1924./25. m.g. (1. semestris)
Varbūtību teorija prof. A. Mēders
1924./25. m.g. (2. semestris)
Diferenciālģeometrija prof. A. Mēders
Praktiskie darbi diferenciālģeometrijā prof. A. Mēders

Daudzi Latvijas matemātiķi, kas ieguvuši izglītību 20. un 30. gados (A. Lūsis, E. Leimanis, E. Fogels, E.Grīnbergs, N. Brāzma, Š. Mihelovičs un daudzi citi) un fiziķi (piem., R.Siksna, J. Fridriksons, L. Jansons) - šie cilvēki 50% savas matemātiskās izglītības ir ieguvuši pie A. Mēdera, jo līdz 1934. gadam matemātikas priekšmetus pasniedza tika A. Mēders vai E. Lejnieks.[5]

1939. gadā nodibināja Latvijas Fizikas un matemātikas biedrību (LFMB). Tās pirmā sapulce notika 1939. gada 10. martā un viens no šīs biedrības dibinātājiem bija Alfrēds Mēders. Šajā pirmajā sapulcē tika ievēlēta biedrības valde un revīzijas komisija. A. Mēders tika ievēlēts kā revīzijas komisijas priekšsēdētāja biedrs.[9]

Pazīstamākie Alfrēda Mēdera darbi matemātikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Über einige Arten Singulärer Punkte von Raumkurven (1896)
  2. Zur Theorie der singulären Punkte einer Raumkurve (1899)
  3. Über das Verhalten einer Funktion von mehreren Verändlichen in der Umgebung einer Stelle, an elcer sie die Form 0/0 hat (1903)
  4. Über die Determinante von Wronski (1906)
  5. Analytische Untersuchung singlärer Punkte von Raumkurven (1910)[10]
  6. Zur Differentiation bestimmter Integrale nach einem Parameter (1911)[11][12]
  7. Bысшая математика (1922)[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1938. gadā A. Mēderam tika piešķirts Latvijas Universitātes goda doktora zinātniskais grāds

1938. gadā A. Mēders tika apbalvots ar triju zvaigžņu ordeņa 3. pakāpi

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Agnis Andžans, Vilnis Detlovs. Matemātikas minienciklopēdija. Rīga : SIA Nacionālais apgāds, 2007. 54. lpp.
  2. Es viņu pazīstu. SIA "Multineo". 330. lpp. ISBN 9984-9855-9-8.
  3. Zvaigžņotā debess, rudens. Rīga : Zinātne. 1994. 23. lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfrēds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 4. lpp.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 Zvaigžņotā debess, rudens. Rīga : Zinātne. 1994. 24. lpp.
  6. 6,0 6,1 Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfrēds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 5. lpp.
  7. «LU SIMTGADES ATKLĀJUMS. LU GODA DOKTORA, PROFESORA ALFRĒDA MĒDERA MANUSKRIPTS ROKRAKSTĀ PAR PĒRĻU IEGUVES VĒSTURI LATVIJĀ». 24.09.2019.
  8. Jānis Jansons. Latvijas Universitātes fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 12 –13. lpp.
  9. Jānis Jansons. Latvijas Universitātes fizikas institūts (1919 - 1944) un tā sagatavotie fiziķi. LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 189 –190. lpp.
  10. Journal für die reine und angeandte Mathematik. Berlin : Druck und Verlag von Georg Reimer. 1896.
  11. «Alfreds Arnolds Adolfs Meders».
  12. Šeftelis Mihelovičs. Profesors Alfreds Mēders. Daugavpils : DPU izdevniecība "Saule", 1994. 18. lpp.

.