Arvīds Lūsis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arvīds Lūsis
ap 1935. gadu
ap 1935. gadu
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 24. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Ķoņu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1969. gada februārī
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Brāļi Jānis Lūsis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Alma mater Latvijas Universitāte
Studenti Linards Reiziņš

Arvīds Lūsis (1900—1969) bija latviešu matemātiķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes profesors. Viņa vecākais brālis Jānis Lūsis bija zoologs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis zemnieku ģimenē 1900. gada 24. novembrī Ķoņu pagasta Kalniņos. Mācījās Ķoņu pagastskolā, Rūjienas draudzes skolā, Valkas reālskolā, kuru absolvēja 1918. gadā, un Valkas ģimnāzijā, kuru beidza 1919. gadā. Studēja Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā (1919—1925). 1920. gadā paralēli studijām apmeklēja Rīgas vidusskolu skolotāju sagatavošanas kursus. Līdztekus 1923. gadā sāka strādāt Jelgavas valsts skolotāju institūtā par matemātikas skolotāju, kur viņš lasīja matemātikas pamatus un analītiskās mehānikas un hidromehānikas kursus.

1925. gada februārī A. Lūsis saņēma Latvijas Universitātes diplomu ar numuru 35. Papildinājās Leipcigas Universitātes Matemātikas institūtā (1926, 1927) pie profesoriem L. Lihtenšteina, O. Heldera, P. Kēbes, Sorbonas universitātē (1927) pie profesora J. Perē, Ļeņingradas Valsts Universitātē (1928) konsultējās ar profesoriem N. Ginteru un G. Fihtengolcu. Pēc atgriešanās dzimtenē 1928. gadā viņš uzrakstīja darbu "Permutabās funkcijas un Volterras integrālvienādojumi" kļuva par LU privātdocentu matemātikā. No 1928. līdz 1935. gadam viņš lasīja teorētiskās mehānikas un dažādus speciālos matemātikas kursus un nodarbojās ar zinātnisko pētniecību. 1935. gadā viņu ievēlēja par LU docentu un matemātikas katedras vadītāju. 1935. gadā A. Lūsi ievēlēja par docentu un matemātikas katedras vadītāju. Viņš sāka lasīt tīrās matemātikas kursus. 1936. gadā viņš sagatavoja, rediģēja un izdeva divus E. Lejnieka lekciju kursus: "Augstākā algebra" un "Skaitļu teorija". Pēc prof. E. Lejnieka nāves A. Lūsis lasīja diferenciālvienādojumu un variāciju rēķinu lekciju kursus, kas arī tika izdoti kā lekciju konspekti 1937. un 1938. gadā. A. Lūsis 1938. gadā janvārī nokārtoja doktora grādam nepieciešamos eksāmenus. 1938. gada 4.martā viņš aizstāvēja matemātikas doktora Dr. math. grādu par darbu "Permutablo funkciju teorijas pamatproblēma".[1] Par šo zinātnisko darbu A. Lūsim piešķīra Kultūras fonda prēmiju.

1940. gadā A. Lūsi iecēla par profesoru, matemātikas un mehānikas katedras vadītāju un fakultātes dekāna vietnieku zinātniskajā darbā. Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā viņu iecēla par LVU Matemātiskās analīzes katedras vadītāju. No 1945. gada līdz sava darbīgā mūža beigām A. Lūsis vadīja Matemātiskās analīzes katedru. Kad 1946. gadā tika noorganizēta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, tad A. Lūsis kļuva par pirmo Fizikas un matemātikas institūta Matemātikas nodaļas vadītāju. Šajā amatā viņš bija līdz 1949. gadam.[2]

Piedalījās starptautiskajos matemātiķu kongresos 1936. gadā Oslo un 1966. gadā Maskavā, kā arī III un IV PSRS matemātiķu kongresā 1956. gadā Maskavā un 1961. gadā Ļeņingradā, bija Francijas matemātikas biedrības biedrs.

Prof. A. Lūsis bija Latvijas PSR ZA Prezidija Matemātikas zinātniskās padomes priekšsēdētājs, darbojās universitātes un fizikas un matemātikas fakultātes zinātniskajās padomēs. Dažādos laika posmos viņš bija ZA Fizikas un matemātikas institūta, ZA Astrofizikas laboratorijas, ZA Fizikas un tehnisko zinātņu nodaļas, RPI Enerģētikas fakultātes zinātnisko padomju loceklis. Pateicoties A. Lūša profesora iniciatīvai, publicēta pilna Latvijas matemātiķu darbu bibliogrāfija līdz 1966. gadam.

Miris 1969. gada februārī.[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1969)
  • Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksti (1949, 1959)

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lūsis Arvīds. Fredholma funkcionālvienādojums [manuskripts] / [A. Lūsis]. [Jelgava, 1924]. [26] lpp. ; 36 cm.
  • Lūsis Arvīds. Permūtablās funkcijas un Volterra integrālvienādojums = Sur les fonctions permutables et l'Équation de Volterra / A. Lūsis. Rīga: 1928. [623.] — 638. lpp.
  • Lejnieks Edgars. Augstākā algebra: lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē; sakārtojis Ernests Fogelis; rediģējis Arvēds Lūsis. Rīga: Matemātisko zinātņu darbinieku b—ba , 1936. — 158, [2] lpp.
  • Lejnieks Edgars. Skaitļu teorija: lekcijas, lasītas Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē; sakārtojis Ernests Fogelis; rediģējis Arveds Lūsis. Rīga: Matemātisko zinātņu darbinieku b—ba, 1936. — 289, [7] lpp.
  • Lūsis Arvīds. Permutablo funkciju teōrijas pamatproblēma = Sur le problème fondamental de la théorie des fonctions permutables: disertācija, matēmatikas zinātņu doktora grada iegūšanai iesniegta Latvijas Universitātes Matēmatikas un dabas zinātņu fakultātei / Arvids Lūsis. Rīga: 1937. — 100 lpp.
  • Latvijas Universitāte divdesmit gados: 1919—1939 … 528.lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ingrīda Heniņa. Matemātikas profesora Arvīda Lūša (1900—1969) pedagoģiskā un zinātniskā darbība. Latvijas Universitātes raksti; 639. sēj. Zinātņu vēsture un muzejniecība. Rīga: Latvijas Universitāte, 2001. — 222. — 228.lpp.
  • Jānis Dambītis, Andrejs Cibulis. Ievērojamais Latvijas matemātiķis — Arvīds Lūsis (1900—1969). Zvaigžņotā debess. Ziema (2012), 25.—31.lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]