Alfreds Dreifuss

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Alfreds Dreifuss
Alfred Dreyfus
Alfreds Dreifuss
Personīgā informācija
Dzimis 1859. gada 9. oktobrī
Miluza, Karogs: Francija Francija
Miris 1935. gada 12. jūlijā (75 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Nodarbošanās virsnieks
Paraksts Alfred Dreyfus signature.svg

Alfreds Dreifuss (franču: Alfred Dreyfus, dzimis 1859. gada 9. oktobrī, miris 1935. gada 12. jūlijā) bija ebreju izcelsmes franču štāba virsnieks, Dreifusa prāvas centrālā persona.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis turīgā Elzasas ebreju ģimenē. Pēc 1870. gada Francijas—Prūsijas kara Elzasa iekļāvās Vācijā, un Dreifusu ģimene pārcēlās uz Parīzi. 1880. gadā Dreifuss absolvēja Politehnisko skolu (École Polytechnique) apakšleitnanta pakāpē, vēlāk pamazām virzījās pa militārās karjeras kāpnēm.

1894. gadā franču armijas pretizlūkošanas dienests atklāja, ka Vācijas iestādēm tiek nodota militāra rakstura informācija. 1894. gada 15. oktobrī Dreifuss tika arestēts un apsūdzēts valsts nodevībā. 1895. gada 5. janvārī kara tribunāls atzina Dreifusu par vainīgu un uz mūžu izsūtīja ieslodzījumā uz Sātana salu (Île du Diable) Franču Gviānā.

1896. gada augustā jaunais franču militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Žoržs Pikārs, iepazinies ar materiāliem, ziņoja priekšniecībai, ka Dreifuss varētu nebūt vainīgs, bet iespējamais vainīgais ir cits štāba priekšnieks - Ferdinands Esterhāzi. 1896. gada novembrī Pikārs tika nosūtīts dienēt uz Tunisiju. Pēc tam, kad ziņas par Dreifusu un Pikāru nokļuva presē, izcēlās karsta polemika un sabiedrība sadalījās divās naidīgās nometnēs. Diskusija skāra antisemītismu, katolismu un republikānismu Francijā. Esterhāzi tika tiesāts kara tribunālā un attaisnots, tomēr vēlāk viņš aizbēga no valsts. Dreifusa atkārtotajā prāvā viņa ieslodzījuma laiks tika samazināts uz 10 gadiem. Pēc Francijas redzamu intelektuāļu (tādu kā Emils Zolā, Anatols Franss, Anrī Puankarē, Žoržs Klemanso) kampaņas, Francijas prezidents Emils Lubē Dreifusu apžēloja. Slavena ir avīzē publicētā 1898. gada 13. janvāra Zolā atklātā vēstule "Es apsūdzu" (J'accuse).

1906. gadā militāra komisija Dreifusu reabilitēja. 1907. gadā viņš atvaļinājās no dienesta. 1908. gadā, kad Dreifuss piedalījās Zolā pelnu apbedīšanā Panteonā, kāds žurnālists ar revolveri Dreifusu ievainoja rokā. Pirmā pasaules kara laikā Dreifuss dienēja artilērijā, tika apbalvots Goda leģiona ordeni. Miris 1935. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]