Ali Alijevs (fiziķis)
| ||||||||||||
|
Ali Alijevs (Krimas tatāru: Ali Enver oğlu Aliyev, krievu: Али Энверович Алиев; dzimis 1955. gada 10. septembrī) ir Krimas tatāru izcelsmes Uzbekijas PSR un ASV fiziķis, pētnieciskais profesors NanoTech institūtā un asociētais profesors Fizikas katedrā Dabaszinātņu un matemātikas skolā Teksasas Universitātē Dalasā.[1] 2011. gadā žurnāls Time viņu atzina par "Gada izgudrotāju" par "Neredzamības apmetņa" izgudrošanu.[2] Alijeva galvenās pētniecības jomas ir nanozinātne un nanotehnoloģijas, elektrohromisms un akustika. Viņam ir vairāki izgudrojumu patenti no ASV Patentu un preču zīmju biroja.[3]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ali Alijevs dzimis Taškentā Krimas tatāru ģimenē. Viņa vecāki kopā ar lielāko daļu Krimas tatāru iedzīvotāju 1944. gada maijā bija piespiedu kārtā izsūtīti uz Uzbekijas PSR. Tēvs Envers Alijevs bija dzimis Krimā, Simferopolē. Uzbekijā, neskatoties uz daudzajām grūtībām, tēvs izmācījās par mehanizatoru. 1973. gadā par nopelniem kokvilnas ražošanā tēvs kļuva par Sociālistiskā Darba Varoni. 1980. un 1990. gados viņš bija ievēlēts par Krimas tatāru pārstāvi PSRS Augstākās padomes Tautību palātā un viņš daudz darīja, lai Krimas tatāri atgrieztos savā vēsturiskajā dzimtenē. Bet par atbalstu kolektīvai vēstulei ar lūgumu atgriezties Krimā saņēma aizrādījumu un varēja atgriezties savā dzimtenē tikai 1990. gadā.[4][3] Māte Fazile Okazova bija dzimusi Korbekas ciemā, Aluštas rajonā, mācījusies tatāru skolā, zināja tatāru literatūru. Viņa bija no dzimtas, kura jau sen bija dzīvojusi Krimā.[3]
1977. gadā Ali Alijevs ar izcilību absolvēja Harkivas Nacionālās radioelektronikas universitātes Radiotehnikas fakultāti. 1984. gadā viņš ieguva zinātņu kandidāta grādu molekulārajā un siltumfizikā Uzbekijas PSR Zinātņu akadēmijā, aizstāvot disertāciju "Ātrās jonu pārneses izpēte retzemju fluorīdos". 1992. gadā ieguva zinātņu doktora grādu fizikā (cietvielu fizika) Uzbekijas PSR Zinātņu akadēmijas Siltumfizikas nodaļā, aizstāvot disertāciju "Relaksācijas parādības virsskaņas vadītājos". No 1988. līdz 2004. gadam viņš strādāja Uzbekistānas Zinātņu akadēmijas Siltumfizikas nodaļā. No 1992. līdz 2004. gadam viņš bija šīs nodaļas Fizikālās akustiskās pētniecības laboratorijas vadītājs.
Kopš 2004. gada Alijevs strādā ASV un ir pētnieciskais profesors Nanotehnoloģijas institūtā Teksasas Universitātē Dalasā.[3]
Ali Alijevs ir vairāk nekā 100 zinātnisku rakstu un 13 patentu autors nanozinātņu un nanotehnoloģiju jomā, tai skaitā siltuma neredzamības apmetņa patents.[3][5]
Alijevs ir precējies ar Elvīru Umerovu, viņiem ir divas meitas.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1993: Jaunā zinātnieka balva no Starptautiskās radiozinātnes savienības, piešķirta Ģenerālajā Asamblejā Kioto, Japānā;
- 1998: balva (medaļa un diploms) par darbu "Ultraskaņas urbjmašīnu izstrādi un dizainu", kas piešķirta 26. starptautiskajā salonā Ženēvā;
- 1999—2000: Korejas valdības programmas un Zinātnes un tehnoloģiju politikas institūta stipendijas balva;
- 2001: Lielā balva par sasniegumiem zinātnē, Uzbekistānas valdības piešķirtā medaļa par sasniegumiem zinātnē;
- 2004: Zinātnes balva fizikā, Uzbekistānas Republikas valsts balva "Par nanomateriālu un nanotehnoloģiju attīstību", ko piešķīrusi Uzbekistānas Republikas Zinātnes un tehnoloģiju komiteja;
- 2005—2006: iekļauts grāmatas “Who’s Who in Science and Engineering” 8. izdevumā, Ņūdžersija;
- 2006: NanoVic balva par inovācijām nanotehnoloģijās no Nanotechnology Victoria, Austrālija;
- 2006: Nano 50 balva Amerikas Savienotajās Valstīs, par darbu "Oglekļa nanocauruļu dzijas un lokšņu izgatavošanas procesi", Teksasas Universitāte Dalasā;
- 2011: žurnāla Time "Gada izgudrotājs".
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ali Aliev, Research Professor — Nanotech Institute
- ↑ Time: The 50 Best Inventions, Nov. 28, 2011
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Avdet: Али Алиев — крымскотатарский гений — изобретатель невидимки Arhivēts 2020. gada 23. februārī, Wayback Machine vietnē., 13.02.2012
- ↑ «Энвера Алиева (1927)». Республиканская крымскотатарская библиотека им. И. Гаспринского (ru-RU). Skatīts: 2021-03-14.
- ↑ Amanda Guerra. «Zinātnieks izveido termisku neredzamības apmetni». NBC News (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021- 05-03. Skatīts: 2021-03 -14.