Alušta
Alušta | |||
---|---|---|---|
Алушта | |||
![]() Aluštas panorāma | |||
| |||
Alušta Ukrainas kartē | |||
Alušta Krimas kartē | |||
Koordinātas: 44°40′2″N 34°23′52″E / 44.66722°N 34.39778°EKoordinātas: 44°40′2″N 34°23′52″E / 44.66722°N 34.39778°E | |||
Valsts |
![]() ![]() | ||
Republika | Krimas Autonomā Republika | ||
Dibināta | 6. gadsimts | ||
Pilsētas tiesības | 1902. gads | ||
Platība | |||
• Kopējā | 6,983 km2 | ||
Iedzīvotāji (2012) | |||
• kopā | 28 642 | ||
• blīvums | 4 101,7/km² | ||
Laika josla | MSK (UTC+4) | ||
Mājaslapa |
alushtarada | ||
![]() |
Alušta (ukraiņu un krievu: Алушта, Krimas tatāru: Aluşta) ir kūrortpilsēta Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos Melnās jūras krastā. Piejūras klimata kūrorts Krimas subtropu joslā starp jūru un Krimas kalniem.[1] Administratīvi Krimas Autonomās Republikas republikas nozīmes pilsēta (kopējā teritorija 60 km², 52 215 iedzīvotāju), kurai pakļauts Parteņitas pilsētciemats un sešas ciema padomes. Kopš 2014. gada marta faktiski Krievijas anektētās Krimas Republikas sastāvā.
6. gadsimtā tagadējās Aluštas teritorijā Bizantijas imperators Justiniāns I lika uzcelt Alustonas (Aluston) cietoksni, kas vēlākos laikos piederējis Hazāru kaganātam, Teodoras kņazistei, Dženovas republikai, Osmaņu impērijai, Krievijas Impērijai. Kopš 19. gadsimta beigām Alušta attīstījusies kā kūrorts.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 32. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alušta.
|
|