Alvils Augstkalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alvils Augstkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 2. septembrī
Lizuma pagasts
Miris 1940. gada 1. novembrī (33 gadi)
Rīga
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte

Alvils Augstkalns (dzimis 1907. gada 2. septembrī, miris 1940. gada 1. novembrī) bija latviešu valodnieks, bibliogrāfs, valodas vēsturnieks.

Dzimis skolotāja ģimenē. Beidzis Cēsu vidusskolu.[1] 1931. gadā absolvējis Latvijas Universitāti. No 1927. līdz 1930. gadam, vēl studējot universitātē, strādājis Latviešu folkloras krātuvē, kur organizējis apvidvārdu vākšanu. No 1934. līdz 1936. gadam strādājis Valsts bibliotēkā par bibliotekāru, no 1936. līdz 1940. gadam bijis pirmais pārzinis Izglītības ministrijas Valodas krātuvē, 1940. gadā pasniedzis lietuviešu valodu Latvijas Universitātē.[2]

Augstkalns 1931. gadā sastādīja Kārļa Mīlenbaha un Jāņa Endzelīna bibliogrāfiju. Pētījis lietuviešu un latviešu valodas senos rakstus. No 1927. gada presē rakstījis par pareizrakstības jautājumiem.[2] Publicējies arī ārzemēs.[1] 1935. gadā sagatavojis lietuviešu valodas mācību grāmatu "Leišu valodas elementi latviešu ģimnāzijai".[2]

1940. gada 1. novembrī izdarījis pašnāvību.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 43. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. 2,0 2,1 2,2 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 95. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.