Valkas apriņķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valkas apriņķis
(1783—1949)
Valkas apriņķis 1940. gadā Valkas apriņķis 1940. gadā
Centrs: Valka
Platība (1935): 4782 km2
Iedzīvotāji (1935): 78699
Blīvums: 16.5 iedz./km2
Izveidots: 1783. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Valkas apriņķis Vikikrātuvē

Valkas apriņķis (vācu: Walksche Kreis, krievu: Валкский уезд, igauņu: Valga kreis) bija administratīva vienība Vidzemes guberņas (1783-1920), Latvijas Republikas (1920-1940), Latvijas ģenerālapgabala (1941-1944) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Rīgas vietniecības sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas apriņķis Rīgas vietniecības sastāvā (1783).

Valkas apriņķis tika izveidots 1783. gada teritoriāli administratīvās reformas rezultātā, atdalot Cēsu apriņķa (Alūksnes, Apekalna, Cirgaļu, Gulbenes, Gaujienas, Smiltenes, Tirzas-Velēnas, Trikātas) un Rīgas apriņķa (Ērģemes, Ēveles) ziemeļaustrumu draudzes novadus.

Vidzemes guberņas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas apriņķa karte (1798).

Apriņķī ietilpa apriņķa pilsēta Valka/Valga (Walk) un 11 draudzes novadi: Gaujiena (Adsel), Ērģeme (Ermes), Lugaži (Luhde), Alūksne (Marienburg), Apekalns (Oppekaln), Palsmane-Aumeisteri (Palzmar-Serbigal), Gulbene (Schwanenburg), Smiltene (Smilten), Tirza-Velēna (Tirzen-Wellan), Trikāta (Trikaten), Ēvele (Wolfahrt).

1913. gadā Valkas apriņķī bija 50 pagasti un 1 pilsēta:[1]

Pagasti

  • Adlienes (Adlehn)
  • Alsviķa (Alswig)
  • Alūksnes (Marienburg)
  • Annas (Annenhof)
  • Aumeisteru (Serbigal)
  • Beļavas (Kortenhof)
  • Bilskas (Alt-Bilskenshof)
  • Blomu (Blumenhof)
  • Coru (Soorhof)
  • Druvienas (Druween)
  • Dūres (Duhrenhof)
  • Ērģemes (Ermes)
  • Ēveles (Wohlfahrt)
  • Gaujienas (Adsel)
  • Golgovskas (Golgowsky)
  • Ilzenes (Ilsen)
  • Jaun-Bilskas (Neu-Bilskenshof)


  • Jaun-Gulbenes (Neu-Schwanenburg)
  • Jaun-Laicenes (Neu-Laitzen)
  • Jaunvāles (Neu-Sackenhof)
  • Jērcēna (Wohlfahrtslinde)
  • Kalnciema (Kalnemoise)
  • Kārķu (Karkell)
  • Kolberģa (Goldbeck)
  • Laicenes (Laitzen)[2]
  • Lāzberģa (Fianden)[3]
  • Lejas (Aahof)
  • Liel-Lugažu (Luhde-Großhof)[4]
  • Litenes (Lettin)
  • Lizuma (Lysohn)
  • Lugažu (Luhde)
  • Mālupes (Malup)
  • Mēra (Mehrhof)
  • Omuļu (Homeln)


  • Palsmanes (Palzmar)
  • Pedeles (Peddeln)
  • Plāņu (Planhof)
  • Rauzas (Rausenhof)
  • Sinoles (Sinohlen)
  • Smiltenes (Schloß-Smilten)
  • Stāmerienas (Stomersee)
  • Tirzas (Tirsen)
  • Trikātas (Schloß-Trikaten)
  • Valkas (Walk)
  • Vec-Brenguļu (Alt-Wrangelshof)
  • Vec-Gulbenes (Alt-Schwanenburg)
  • Vijciema (Wiezemhof)
  • Zeltiņu (Seltinghof)
  • Ziemera (Semershof)
  • Zvārtavas (Adsel-Schwarzhof)

Pilsēta

  • Valka (Walk)

Pēc 1912. gada Jaunbilskas pagasts pievienots Bilskas pagastam.

Latvijas Republikas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā Igaunijai pievienots viss Cores pagasts (tagad Sooru Tellistes pagastā), bet Valkas apriņķim - lielākā daļa Jaunrozes pagasta (igauņu: Vastse-Roosa) no bijušā Veravas apriņķa[5].

1920. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Smiltenei un Alūksnei[6].

1921. gada martā no Alsviķa pagasta kā patstāvīgu pašvaldību izdala Karvas pagastu[7].

1923. gadā no Gaujienas pagasta atdalīts Bormaņu pagasts[8]

1924. gada maijā izveidoti Grundzāles pagasts, atdalot to no Gaujienas pagasta[9], un Pededzes pagasts, no bijušā Kalna-Pededzes pagasta un Lauru kolonijas (pirms kara Pleskavas guberņas, Pleskavas apriņķa, Paņikovas pagastā) daļām. Likvidēts patstāvīgais Liel-Lugažu pagasts pievienojot to pie Lugažu pagasta[10].

1924. gada jūnijā no Valkas apriņķa tika atdalīti Jaunvāles un Vecbrenguļu pagasti, pievienojot tos Valmieras apriņķim, Druvienas un Lizuma pagasti, pievienojot tos Cēsu apriņķim. No jauna izveidotajam Madonas apriņķim no Valkas apriņķa nodoti Adulienas, Beļavas, Galgauskas, Jaungulbenes, Litenes, Stāmerienas, Tirzas un Vecgulbenes pagasti[11].

1925. gadā vairāki pagasti ieguvuši jaunus nosaukumus: Aumeisteru pagasts pārdēvēts par Cirgaļu, Blomu par Nigras (1926. gadā - atkal par Blomes[12]), Bormaņu par Trapenes, Kalnciema par Kalncempju, Kolberģa par Bejas, Lāzberģa par Mārkalnes un Lejas par Lejasciema pagastu[13].

Pēc Latvijas-Igaunijas robežas nospraušanas, Valkas pilsētas sadalīšanas un apriņķu robežu izmaiņām Valkas apriņķa platība stipri samazinājās un uz 1925. gadu bija 4782 km2. Apriņķis robežojās ar Abrenes apriņķi, Madonas apriņķi, Cēsu apriņķi un Valmieras apriņķi Latvijā un Igauniju.

1925. gadā Valkas apriņķī bija 3 pilsētas (Valka, Smiltene, Alūksne), 3 miesti (Ape, Strenči, Lejasciems) un 40 pagasti. Lielākās apdzīvotas vietas: Valka, Smiltene, Alūksne, Ape, Strenči un Lejasciems.

1926. gadā Pedeles pagasts pievienots Lugažu pagastam[14].

1928. gadā pilsētas tiesības piešķirtas Apei, Lejasciemam un Strenčiem[15].

1939. gadā Mēra pagasts un Rauzas pagasts apvienoti vienā pašvaldībā zem nosaukuma Birzuļu pagasts[16]

1939. gadā Ministru kabinets pieņem likumu par Lejasciema pilsētas likvidēšanu līdz 1940. gada 1. janvārim. Tā teritoriju un iedzīvotājus ieskaita Lejasciema pagastā[17]

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[18]

1940. gada sākumā Valkas apriņķī bija 5 pilsētas un 38 pagasti:[19]

Pilsētas

Pagasti



Latvijas PSR sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas apriņķis 1947. gadā.

1947. gada 16. oktobrī no Valkas apriņķa tika atdalīts Alūksnes apriņķis. 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Valkas apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Smiltenes un Valkas rajonos.[20]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  2. Vēlāk Veclaicenes pagasts
  3. Vēlāk Mārkalnes pagasts
  4. Vēlāk Lugažu pagasts
  5. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. 1922 1.-2.lpp.
  6. Latvijas pašvaldību iekārta. 1938 41.lpp.
  7. Valkas apriņķis. 1937. 119.lpp.
  8. Valkas apriņķis. 1937. 141.lpp.
  9. Valdības Vēstnesis 1924.gada 14.maijs
  10. Valdības Vēstnesis 1924.gada 28.maijs
  11. Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  12. Valdības Vēstnesis 1926.gada 7.jūlijs
  13. Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  14. Valdības Vēstnesis 1926.gada 8.marts
  15. Latvijas pašvaldību iekārta. 1938. 45.lpp.
  16. Pagasta Dzīve 1939.g. Nr.9
  17. Pašvaldības Balss 1939.g. Nr.10
  18. P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  19. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  20. Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]