Amerikas mūku roņi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amerikas mūku roņi
Neomonachus (Slater & Helgen, 2014)
Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi)
Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaAirkāji (Pinnipedia)
DzimtaRoņi (Phocidae)
CiltsMūku roņi (Monachini)
ĢintsAmerikas mūku roņi (Neomonachus)

Amerikas mūku roņi, Amerikas mūku roņu ģints (Neomonachus) ir viena no roņu dzimtas (Phocidae) ģintīm, kas apvieno divas jūras zīdītāju sugas (viena no tām izmirusi).[1][2] Līdz 2014. gadam abas šīs sugas tika sistematizētas vienā ģintī ar trešo mūsdienās dzīvojošo mūku roņu sugu — Vidusjūras mūku roni (Monachus monachus).[1]

Ģenētiskie pētījumi liecina, ka Karību mūku ronis (Neomonachus tropicalis) un Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi) viens no otra nodalījušies pirms apmēram 3—4 milj. gadu, tajā pašā laikā, kad izveidojās Panamas zemesšaurums un atdalīja Atlantijas okeānu no Klusā okeāna. Tādējādi abas mūku roņu populācijas tika dabiskā veidā atdalītas viena no otras.[2] Mūsdienās dzīvojošais Havaju mūku ronis ir apdraudēta dzīvnieku suga, un tas iekļauts aizsargājamo dzīvnieku sarakstā.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas mūku roņi uzturas seklajos piekrastes ūdeņos
Kad roņi nemedī, tie atpūšas pludmales smiltīs

Havaju mūku ronis, kā jau tā nosaukums norāda, sastopams Havaju salu arhipelāgā. Uzskata, ka roņi šajā areālā ieradušies pirms 4—11 milj. gadu, laikā, kad Klusais un Atlantijas okeāns tagadējā Panamas zemesšauruma apvidū bija savienoti. Nav zināms, kurā no okeāniem abas Amerikas mūku roņu sugas vēsturiski ir izveidojušās, bet ir zināms, ka roņi salu piekrastēs ieradās pirms to pamatiedzīvotājiem polinēziešiem.[4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūku roņiem, salīdzinot ar citiem roņiem, ir slaids ķermenis, tādēļ tie ir ļoti izveicīgi. Tie ir arī daudz mazāki kā citi roņi. No abām sugām lielāks un masīvāks bija Karību mūku ronis. Tā ķermeņa garums līdz 2,5 m, svars līdz 272 kg.[5] Havaju mūku roņa ķermeņa garums 2,1—2,4 m, svars līdz 240 kg.[3] Abām sugām raksturīgs plats, noapaļots purns, acis novietotas plati viena no otras. Priekšējās airkājas salīdzinoši īsas ar nagiem, pakaļējās airkājas slaidas. Ādu sedz plāns, īsu matiņu matojums. Kažoks tēviņiem visbiežāk melns, mātītēm brūns vai tumši pelēks. Vēders balts. Abām sugām raksturīgs dzimumdimorfisms, bet katrai no sugām tas ir atšķirīgs. Līdzīgi kā Havaju mūku ronim, Karību mūku ronim tēviņi, iespējams, bija nedaudz mazāki nekā mātītes.[6][7] Kad mūku roņiem mainās matojums, tiem nolobās arī ādas virsējā kārta.[8]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūku roņi barojas galvenokārt ar kaulzivīm un galvkājiem, bet kopumā tie ir oportūnisti un medī jebko, ko var noķert. Kad roņi jūrā nemedī, tie guļ un atpūšas piekrastes vulkānisko smilšu pludmalēs.[3][9] Par Karību mūku roņa vairošanos nav zināms nekas daudz, tikai tas, ka mazuļi dzimuši katru otro gadu.[10] Havaju mūku ronim raksturīga poliginija, un tas veido harēmus. Vairošanās sezona nav noteikta, un mazuļi dzimst gandrīz visu gadu (izņemot rudeni). Dzimumbriedumu jaunie roņi sasniedz 3 gadu vecumā. Dzīves ilgums 25—30 gadi.[11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas mūku roņu ģints (Neomonachus)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 D.-M. Scheel, G. J. Slater, S.-O. Kolokotronis, C. W. Potter, D. S. Rotstein, K. Tsangaras, A. D. Greenwood and K. M. Helgen. 2014. Biogeography and taxonomy of extinct and endangered monk seals illuminated by ancient DNA and skull morphology. ZooKeys (409)1-33.
  2. 2,0 2,1 Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described
  3. 3,0 3,1 3,2 IUCN: Hawaiian Monk Seal
  4. Pacific Islands
  5. Neomonachus tropicalis (Caribbean Monk Seal)
  6. Science Direct: Monachus
  7. NOAA Fisheries: Hawaiian Monk Seal (Neomonachus schauinslandi)
  8. Perrin, William F.; Bernd Wursig; J. G. M. Thewissen (2008). Encyclopedia of Marine Mammals. Academic Press. ISBN 978-0-12-373553-9.
  9. Baker, J; Johanos, Thea C. (2004). "Abundance of the Hawaiian Monk Seal in the Main Hawaiian Islands". Biological Conservation. 1. 116: 103–10. doi:10.1016/S0006-3207(03)00181-2
  10. Food and Agriculture Organization of the United Nations (1978). "Pinnipeds species summaries". Mammals in the Seas: Report volume 2. ISBN 978-92-5-100512-5.
  11. The Marine Mammal Center: Hawaiian Monk Seal

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]