Karību mūku ronis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karību mūku ronis
†Neomonachus tropicalis (Gray, 1850)
Karību mūku ronis Ņujorkas zoodārzā, 1910. gads
Karību mūku ronis Ņujorkas zoodārzā, 1910. gads
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
ApakškārtaSuņveidīgie (Caniformia)
VirsdzimtaAirkāji (Pinnipedia)
DzimtaRoņi (Phocidae)
CiltsMūku roņi (Monachini)
ĢintsAmerikas mūku roņi (Neomonachus)
SugaKarību mūku ronis (Neomonachus tropicalis)
Sinonīmi
  • Monachus tropicalis
  • Phoca tropicalis
Karību mūku ronis Vikikrātuvē

Karību mūku ronis jeb Karību mūkronis (Neomonachus tropicalis) ir izmirusi roņu dzimtas (Phocidae) jūras zīdītāju suga. Tā tuvākais radinieks ir mūsdienās dzīvojošais Havaju mūku ronis (Neomonachus schauinslandi).[1] Tas mājoja Karību reģionā.

Tā galvenie ienaidnieki bija haizivis un cilvēki.[2] Pārāk intensīvās roņa medības kļuva par iemeslu sugas izmiršanai 20. gadsimta vidū. Pēdējais īpatnis savvaļā tika novērots 1952. gadā starp Jamaiku un Nikaragvu Serraniljas krastos.[3] Pēc piecu gadu intensīviem Karību mūku roņa meklējumiem reģiona saliņās 2008. gadā sugu beidzot atzina oficiāli par izmirušu.[4][5] Mūku roni medīja, lai iegūtu tā taukus, kā arī cilvēki bija konkurenti uz piekrastes zivju resursiem.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karību mūku ronis bija viena no retajām roņu sugām, kas mājoja tropu jūras ūdeņos: gar Karību jūras saliņām, Venecuēlas, Kolumbijas un Floridas dienvidu piekrastēm, gar Meksikas austrumkrasta pludmalēm, uz dienvidiem no Kampečes līča, un gar Belizas, Gvatemalas, Hondurasas, Nikaragvas, Kostarikas un Panamas Karību piekrastēm.[4]

Izmiršana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas populācijas lielums varētu būt bijis 233 000—338 000 īpatņu (apmēram 13—14 vairošanās kolonijas). Pārmērīgas mūku roņa medības sākās, kad 1492. gadā Amerikā ieradās Kolumbs un viņa jūrnieki. Piemēram, 1688. gadā katru dienu tika nošauti simtiem roņu. Pirmie ziņojumi par Karību mūku roņa populācijas strauju samazināšanos saglābājušies no 17. gadsimta. Toties 1850. gadā rūpnieciskās medības tika pārtrauktas, jo vairs nebija, ko medīt. 1922. gadā Karību reģiona ziemeļos vairs nebija neviena mūku roņa. Toties pēdējais Karību mūku ronis savvaļā tika novērots 1952. gadā pie Serraniljas saliņu krastiem.[4]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karību mūku roņa zīmējums, 1887. gads
Karību mūku roņa zīmējums, 1884. gads

Karību mūku ronim bija samērā slaids, garš ķermenis, 2—2,4 m, svars 170—270 kg.[4][6] Tēviņi, iespējams, bija nedaudz mazāki nekā mātītes.[4]

Līdzīgi kā citiem mūku roņiem, arī Karību mūku ronim bija izteiksmīga seja ar lielām, plati novietotām acīm. Galva bija apaļa ar platu, noapaļotu purnu un uz augšu vērstām nāsīm. Ūsas ļoti garas un gaišas.

Salīdzinot ar ķermeni, priekšējās airkājas relatīvi īsas ar maziem nadziņiem, aizmugurējās airkājas slaidas, šauras. Kažoks bija brūns vai pelēks, pavēdere gaišāka nekā mugura. Pieaugušie īpatņi bija tumšāki nekā jaunie roņi, kuru matojums bija gaiši dzeltenbrūns. Tikko dzimušiem mazuļiem bija melns, spīdīgs, mīksts kažociņš (nav zināms, kadā vecumā tas nomainījās). Ūsas mazuļiem bija tumšas. Karību mūku ronim, līdzīgi kā Havaju mūku ronim uz matojuma auga aļģes, kas radīja priekšstatu, ka kažoks ir zaļgans.[4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karību mūku ronis mājoja seklajos piekrastes ūdeņos Karību reģiona daudzo saliņu tuvumā. Ronis bija sabiedrisks un draudzīgs un uz sauszemes uzturējās lielos baros (parasti 20—40 īpatņi, maksimums līdz 100 īpatņiem).[4][7] Tā vairošanās sezonas un atpūtas pludmales bija smilšainas vai oļu klātas. Tā kā Karību mūku ronis nebaidījās no cilvēkiem, nebija agresīvs, toties bija ziņkārīgs, tad tas tikai vairoja sugas izmiršanu.

Nav zināmi Karību mūku roņa barošanās ieradumi, bet, visticamākais, tas barojās ar zivīm, vēžveidīgajiem un astoņkājiem. Uz sauszemes, līdzīgi kā citi roņi, tas bija neveikls, bet ūdenī izveicīgs un akrobātisks peldētājs. Niršanas dziļums līdz 200 m.[6]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimta novērojumi liecina, ka mazuļi dzima vēlu rudenī un ziemas sākumā.[4] Karību mūku ronis dzimumbriedumu sasniedza 4—8 gadu vecumā. Katru gadu mātītei piedzima viens mazulis, apmēram vienu metru garš un 16—18 kg smags. Dzīves ilgums bija līdz 20 gadiem.[4][6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Neomonachus: New Genus of Monk Seals Described
  2. 2,0 2,1 King, J. (1956). "The monk seals (genus Monachus)". Bull. Br. Mus. (Nat. Hist.) Zool. 3: 201–256. doi:10.5962/bhl.part.4123. ISSN 0007-1498
  3. Rice, D (1973). Caribbean monk seal (Monachus tropicalis). In Seals. Proceedings of working meeting of seal specialists on threatened and depleted seals of the world, held under the auspices of the Survival Service Commission of the IUCN, 18–19 August. Ontario, Canada. Morges, Switzerland: Univ. Guelph, IUCN Publ, Suppl. paper.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 Science Direct: Monachus
  5. Kyle Baker; Jason Baker; Larry Hanse; Gordon T. Waring (March 2008). "Endangered Species Act 5-Year Review Caribbean Monk Seal (Monachus tropicalis)". National Oceanic and Atmospheric Administration National Marine Fisheries Service.
  6. 6,0 6,1 6,2 IUCN: Caribbean Monk Seal
  7. 7,0 7,1 Jefferson, Webber (2008). Marine Mammals of the World, A Comprehensive Guide to their Identification. Amsterdam: Elsevier. pp. 470–471.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]