Pāriet uz saturu

Amfisteginas

Vikipēdijas lapa
Amfisteginas
Amphistegina d'Orbigny, 1826
Amfistegina Amphistegina gibbosa
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseGlobothalamea
KārtaRotaliīdas (Rotaliida)
VirsdzimtaAsterigerinoidejas (Asterigerinoidea)
DzimtaAmfisteginīdes (Amphisteginidae)
ĢintsAmfisteginas (Amphistegina)
Iedalījums
Amfisteginas Vikikrātuvē

Amfisteginas (Amphistegina) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1826. gadā izveidoja franču naturālists Alsids Orbiņī. Ģints tipiskā suga ir Amphistegina quoyi d'Orbigny, 1826, kas mūsdienās ir atzīta kā Amphistegina radiata (Fichtel & Moll, 1798). Ģeohronoloģiski amfisteginas ir zināmas no eocēna līdz mūsdienām.

Čaula ir zema, trohospirāliska, lēcveidīga un nevienādi divpusēji izliekta, kas var būt divpusēji involūta vai arī spirāliskajā pusē daļēji evolūta. Kameras ir daudzskaitlīgas, platas un zemas, pie ārējās malas stipri izliektas uz aizmuguri, veidojot kameru pagarinājumus. Visām kamerām iekšējā daļa ir ar primāri izveidojušos zobu plātni, kas stiepjas no atveres virsmas apmēram līdz iepriekšējās septas vidum un gandrīz pilnībā pārdala kameras telpu. Zobu plātnes kontakts ar umbilikālās puses sieniņu veido zvaigžņveida zīmējumu, līdzīgi kā Asterigerina ģintij, kaut arī parasti ne tik regulāru zobu plātnes savīšanās dēļ. Umbilikālajā pusē izveidojas izteikts umbiliks. Čaulas ārējā mala ir stūraina līdz ķīļveidīgai. Sieniņa veidota no optiski radiāla smalki perforēta kalcīta. Tās virsma ir gluda, izņemot papillu klājumu atveres apgabalā. Atvere ir interiomarginālas spraugas veidā umbilikālajā pusē, un to aptver lūpa. Iepriekšējo kameru atveres kalpo par starpkameru atverēm (forameniem). Iepriekšējā vijuma virsma uzreiz zem atveres ir klāta sīkām papilām vai grumbiņām, kas orientētas augšanas virzienā.[1]

Amfisteginu ģintī ir šādas izmirušās un mūsdienu sugas[2]:

(†) - izmirušu organismu grupa.

  1. Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 610. lpp. ISBN 0-442-25937-9
  2. World Foraminifera Database