Amonija dihromāts
Amonija dihromāts | |
---|---|
Amonija dihromāta formulvienības struktūrformula Amonija dihromāta kristālrežģa modelis Amonija dihromāta paraugs | |
Citi nosaukumi | amonija bihromāts, amonija pirohromāts |
CAS numurs | 7789-09-5 |
Ķīmiskā formula | (NH4)2Cr2O7 |
Molmasa | 252,07 g/mol |
Blīvums | 2115 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 168 °C (sadalās) |
Šķīdība ūdenī |
18,2 g/100ml (0 °C) 35,6 g/100ml (20 °C) 40 g/100ml (25 °C) 156 g/100ml (100 °C) |
Amonija dihromāts ((NH4)2Cr2O7) ir oranžsarkani monoklīni kristāli, kas labi šķīst ūdenī. Tas ir dihromskābes amonija sāls. Amonija dihromāts šķīst arī etanolā, nešķīst acetonā.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst, reaģējot hroma(VI) oksīdam ar amonjaka ūdens šķīdumu:
- 2CrO3 + 2(NH3·H2O) → (NH4)2Cr2O7 + H2O
Hroma trioksīdu izšķīdina ūdenī, ļauj nostāvēties un nolej šķīdumu no nogulsnēm. Hroma trioksīda un amonjaka šķīdumus maisot lēnām salej kopā dzesējamā traukā līdz neitrālai reakcijai; atdzesējot izkrīt amonija dihromāta kristāli, ko nofiltrē Bihnera piltuvē un mazgā ar ūdeni.[1]
Ķīmiskās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amonija dihromāts ir stipri toksiska, kancerogēna, ādu un elpošanas ceļus kairinoša, kā arī alerģiju izraisoša viela! |
Ūdens šķīdumos hidrolizējas un dod skābu reakciju.
- NH4+ + H2O ⇄ NH3·H2O + H+
- Cr2O72− H2O ⇄ 2HCrO4− ⇄ 2CrO4− + 2H+
Karsējot amonija dihromāta pulveri, notiek efektīga eksotermiska reakcija:
- (NH4)2Cr2O7 → Cr2O3 + N2 +4H2O
Lai veiktu šo demonstrējumu, amonija dihromātu ieber porcelāna bļodiņā, ko novieto velkmes skapī uz ugunsdrošas virsmas. Ar pinceti paņem nelielu gabaliņu sausā spirta, aizdedzina un ievieto amonija dihromātā.[2] Reakcija atgādina vulkāna izvirdumu, pāri paliek tumši zaļi hroma(III) oksīda putekļi. Agrāk šo demonstrējumu bieži izpildīja skolās, mūsdienās to vairs nedara, jo hroma savienojumi ir toksiski un kancerogēni.
Karsējot noslēgtā tvertnē, amonija dihromāts var eksplodēt. 1986. gadā Ohaio štatā sprādzienā cieta 14 strādnieki un divi gāja bojā, mēģinot izžāvēt 900 kg amonija dihromāta.[3]
Tā kā amonija dihromāts ir stiprs oksidētājs, tas var izraisīt degtspējīgu materiālu aizdegšanos.
Sauss amonija dihromāts reaģē ar koncentrētiem halogēnūdeņražu šķīdumiem:
Reaģējot ar sārmiem, rodas amonija hromāts:
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izmanto pirotehnikā, tekstilrūpniecībā, ādu apstrādē, sērkociņu ražošanā. Laboratorijās lieto tīra slāpekļa iegūšanai un par katalizatoru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: amonija dihromāts |
- ↑ Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 37. lpp. (krieviski)
- ↑ Valdis Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 224. lpp. ISBN 978-9984-560-83-0
- ↑ Diamond, S. «Chemical Explosion In Ohio». The New York Times, 1986. gada 19. janvāris. 22. lpp.