Oksidētājs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Simbols stipru oksidētāju apzīmēšanai

Oksidētājs ir viela, kuras atomi oksidēšanās-reducēšanās reakcijas laikā pievieno sev elektronus (darbojas kā elektronu akceptors). No ķīmiskajiem oksidētājiem visspēcīgākais ir fluors, kuru var iegūt tikai, elektrolizējot fluorīdu kausējumus (neskaitot dažas eksotiskas ķīmiskas metodes). Izmantojot elektrolīzi, uz anoda var oksidēt gandrīz jebkuru vielu, ja vien elektroda potenciāls ir pietiekami liels.

Izplatītākie oksidētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksidētājs Atbilstošā pusreakcija Reakcijas produkti
O2, skābeklis O2 + 4e → 2O2− Ūdens, CO2, dažādi citi oksīdi
O3, ozons Dažādi, ieskaitot ketonus un aldehīdus (organiskās reakcijās)
Peroksīdi 2O + 2e → 2O2− Ūdens, dažādi citi oksīdi
Hal2, halogēni (fluors, hlors, broms, jods) Hal2 + 2e → 2Hal Halogenīdi (fluorīdi, hlorīdi, bromīdi, jodīdi)
ClO, hipohlorīti Hlorīdi, Cl
ClO3, hlorāti ClO3 + 6H+ + 6e → Cl + 3H2O Hlorīdi, Cl
HNO3, slāpekļskābe N5+ + 8e → N3− (atšķaidīta, ar aktīviem metāliem)

N5+ + 3e → N2+
(atšķaidīta, ar pārejas metāliem vai koncentrēta, ar aktīviem metāliem)
N5+ + e → N4+ (koncentrēta, ar pārejas metāliem)

Amonjaks NH3, amonija sāļi NH4+


Slāpekļa (II) oksīds, NO

Slāpekļa dioksīds, NO2

H2SO4, koncentrēta sērskābe S6+ + 2e → S4+ (ar nemetāliem un pārejas metāliem)

S6+ + 6e → S0 (ar aktīviem metāliem)
S6+ + 8e → S2− (ar aktīviem metāliem)

Sēra dioksīds SO2, sulfīti
Sērs S
Sērūdeņradis H2S, sulfīdi

Sešvērtīgā hroma savienojumi (hromāti, dihromāti, hroma trioksīds) Cr6+ + 3e → Cr3+
jeb Cr2O72− + 14H+ + 6e → 2Cr3+ + 7H2O
Cr3+ (trīsvērtīgā hroma savienojumi)
MnO2, mangāna dioksīds Mn4+ + 2e → Mn2+ Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi)
MnO4, permanganāti Mn7+ + 5e → Mn2+ (skābā vidē)

jeb MnO4 + 8H+ + 5e → Mn2+ + 4H2O
Mn7+ + 3e → Mn4+ (neitrālā vidē)
Mn7+ + e → Mn6+ (stipri sārmainā vidē)

Mn2+ (divvērtīgā mangāna savienojumi)


MnO2, mangāna dioksīds
MnO42-, manganāti

Metālu katjoni un ūdeņraža jons H+ Men+ + ne → Me0

2H+ + 2e → H2

Me0, brīvi metāli

Ūdeņradis H2

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 235. lpp.