Pāriet uz saturu

Amonijas

Vikipēdijas lapa
Amonijas
Ammonia Brünnich, 1772
Amonijas Ammonia beccarii
Klasifikācija
ValstsRhizaria
TipsForaminīferas (Foraminifera)
KlaseGlobothalamea
KārtaRotaliīdas (Rotaliida)
VirsdzimtaRotalioidejas (Rotalioidea)
DzimtaAmoniīdas (Ammoniidae)
ApakšdzimtaAmoniīnas (Ammoniinae)
ĢintsAmonijas (Ammonia)

Amonijas (Ammonia) ir foraminīferu ģints rotaliīdu kārtā. Ģinti 1772. gadā izveidoja dāņu zoologs Mortens Brunnihs. Amoniju tipiskā suga ir Ammonia beccarii. Ģeohronoloģiski amonijas ir zināmas no miocēna (neogēna periods) līdz mūsdienām.

Čaula ir brīva (nepieaugoša pie substrāta), divpusēji izliekta, zema, trohospirāliska ar 3 līdz 4 vijumiem. Šuves viegli izliektas, sabiezinātas, umbilikālajā pusē iespiestas. Septas pārsvarā dubultās. Čaulas sieniņas ir no kalcīta, smalki perforētas. Umbilikālā virsma gar šuvēm un virs umbilikālā reģiona ir nosēta ar neregulāras formas granulām. Umbiliks jauniem īpatņiem ir ar vaļējām umbilikālajām spraugām un sedzošo plātni, bet pieaugušajiem īpatņiem sadalīts daudzos saaugušos stabiņos un izciļņos, to sedzošās plātnes iespiežas iekšpusē līdz prolokulam. Čaulas atvere ir interiomargināla.[1]

Parasti amonijas dzīvo seklūdenī bagātīgā smilšaini dūņainā vidē, piemēram, upju grīvās, purvos, plūdmaiņu līdzenumos, sublitorālajos, piekrastes, šelfa rajonos ar ūdens dziļumu līdz 200 m, ūdenī ar salīdinoši augstu skābekļa koncentrāciju. Šī skaitās skābekli mīloša ģints (>2 ml/l).

Amoniju ģintī ir 107 recentās sugas, bet ar izmirušajām kopā ir 174 sugas. Dažas no tām ir šādas[2]:

(†) - izmirušu organismu grupa.

  1. LABORATORY MANUAL FOR MICROPALEONTOLOGY AND VERTEBRATE PALEONTOLOGY (GLC 508), BY PROF. AJOY KUMAR BHAUMIK ASSOCIATE PROFESSOR MICROPALEONTOLOGY LABORATORY DEPARTMENT OF APPLIED GEOLOGY IIT(ISM) DHANBAD, JHARKHAND 826004, 9. lpp
  2. World Foraminifera Database