Andersonvilas cietums
| Andersonvilas cietums Andersonville National Historic Site | |
|---|---|
 Cietuma koka sienas posma rekonstrukcija | |
  Andersonvilas cietums  Andersonvilas cietums | |
| Koordinātas | 32°11′42″N 84°7′44″W / 32.19500°N 84.12889°WKoordinātas: 32°11′42″N 84°7′44″W / 32.19500°N 84.12889°W |
| Atrašanās vieta |
 Andersonvila, Džordžija, ASV |
| Tips | Memoriāls |
| Materiāls | Koks |
| Platība | 208 ha |
| Sākuma datums | 1864 |
| Pabeigšanas datums | 1865 |
| Pārvaldnieks | Nacionālo parku dienests |
| Apmeklētāji | 1436759 (2011)[1] |
| Iekļauts | 1970. gada 16. oktobris |
| Aizsardzības nr. | 70000070[2] |
Andersonvilas cietums, kas atrodas netālu no Andersonvilas, Džordžijas štatā, (pazīstams arī kā Camp Sumter), bija Konfederācijas karagūstekņu nometne Amerikas pilsoņu kara pēdējos četrpadsmit mēnešos. Lielākā daļa cietuma atrodas Meikonas apgabala dienvidrietumos, blakus Andersonvilas pilsētas austrumu daļai. Koncentrācijas nometnes vietā atrodas arī Andersonvilas Nacionālā kapsēta un Nacionālais karagūstekņu muzejs. Cietums tika izveidots 1864. gada februārī un darbojās līdz 1865. gada aprīlim.
Cietuma komandants bija kapteinis Henrijs Vircs, kurš pēc kara bija viens no trim apsūdzētajiem,[3] kas tika tiesāti un sodīti ar nāvi par kara noziegumiem. Cietums bija pārpildīts, četras reizes pārsniedzot tā ietilpību, tajā bija nepietiekama ūdens apgāde, nepietiekama apgāde ar pārtiku un antisanitāri apstākļi. No aptuveni 45 000 Savienības karagūstekņiem, kas kara laikā tika turēti Samtera nometnē, gandrīz 13 000 (28%) nomira. Galvenie nāves cēloņi bija cinga, caureja un dizentērija.
Cietuma raksturojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cietums, kas tika atvērts 1864. gada februārī,[4] sākotnēji aizņēma aptuveni (6,7 ha) lielu teritoriju, ko ieskauj 15 (4,6 m) augsta baļķu sēta. 1864. gada jūnijā tas tika palielināts līdz (10,7 ha). Iežogotā teritorija veidoja taisnstūri ar izmēriem (490 m) x (237 m). Sētas rietumu pusē bija divas ieejas, kas pazīstamas kā "ziemeļu ieeja" un "dienvidu ieeja". Tādējādi katram ieslodzītajam bija atvēlēta aptuveni (1,5 x 2 m) liela teritorija nometnē.
Nāves līnija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Andersonvilas cietumā aptuveni (5,8 m) augstumā ārējās sienas iekšpusē tika uzcelts viegls žogs, kas pazīstams kā "nāves līnija". Tas norobežoja nevienam piederošu zemi, kas turēja ieslodzītos prom no sienas, kas bija izgatavota no rupji cirstiem baļķiem, kuru augstums bija aptuveni (4,9 m) un zemē iedzītiem mietiem. Ikvienu, kas šķērsoja vai pat pieskarās šai "nāves līnijai", sargi nošāva no sardzes torņiem (sauktas par "baložu nakšņošanas vietām") žogā.
Mirstība nometnē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kara laikā Andersonvilas cietumā tika ieslodzīti 45 000 karagūstekņi; no tiem gandrīz 13 000 nomira.[5] Nāves raksturs un cēloņi ir vēsturnieku strīdus avots. Daži apgalvo, ka nāves cēlonis bija konfederātu politika un tie bija kara noziegumi pret Savienības ieslodzītajiem, savukārt citi apgalvo, ka nāves cēlonis bija nopietna pārapdzīvotība; plaši izplatītais pārtikas trūkums Konfederācijas štatos; cietuma amatpersonu nekompetence; un ieslodzīto apmaiņas sistēmas sabrukums, ko izraisīja Konfederācijas atteikšanās iekļaut apmaiņā melnādainos Savienības karavīrus, kam sekas bija stiprā cietuma pārapdzīvotība.[6]
Kara laikā slimības bija galvenais nāves cēlonis abās armijās. Infekcijas slimības bija hroniska problēma sliktas sanitārijas dēļ parastajās, kā arī cietumu nometnēs.
Cietuma atbrīvošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Andersonvilas cietumu atbrīvoja Savienības armija 1865. gada maijā, un tajā esošie ieslodzītie tika atrasti un aprakstīti kā "cilvēku skeleti ellišķīgās posta ainās".[7]
Nacionālais karagūstekņu muzejs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nacionālais karagūstekņu muzejs tika atvērts 1998. gadā kā memoriāls visiem amerikāņu karagūstekņiem. Ekspozīcijā tiek izmantota mākslas darbi, fotogrāfijas, un video prezentācijas, lai attēlotu amerikāņu karagūstekņu sagūstīšanu, dzīves apstākļus gūstā, grūtības un pieredzi visos periodos. Muzejs kalpo arī kā parka apmeklētāju informācijas centrs.
Audiovizuālās norādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://irma.nps.gov/Stats/Reports/National
- ↑ https://npgallery.nps.gov/NRHP
- ↑ «Article clipped from The Courier-Journal». 1865. gada 21. okt. 3. lpp. – caur newspapers.com.
- ↑ «Southeast Archeological Center (U.S. National Park Service)». www.nps.gov.
- ↑ Mailing Address: Andersonville National Historic Site 496 Cemetery Road Andersonville, GA 31711 Phone: 229 924-0343 Contact Us. «Camp Sumter / Andersonville Prison - Andersonville National Historic Site (U.S. National Park Service)». www.nps.gov.
- ↑ arvel, William, Andersonville: The Last Depot, University of North Carolina Press, 1994.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 23. februārī. Skatīts: 2023. gada 9. decembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Andersonville National Historic Site at NPS.gov – official site
- Andersonville Civil War Prison Historical Background Arhivēts December 29, 2012, Wayback Machine vietnē.
- ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): Andersonvilas cietums
- ASV Ģeoloģijas dienesta Ģeogrāfisko nosaukumu informācijas sistēma (USGS GNIS): National Cemetery – 32°12′12″N 84°07′55″W / 32.20333°N 84.13194°W
- "WWW Guide to Civil War Prisons" (2004) Arhivēts June 27, 2010, Wayback Machine vietnē.
- "The Rebel Prison Pen at Andersonville, Georgia" – transcript of an 1874 newspaper article by a former prison guard
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |