Pāriet uz saturu

Amerikas Valstu Konfederācija

Vikipēdijas lapa
Amerikas Valstu Konfederācija
Confederate States of America
Amerikas Valstu Konfederācijas karogs Amerikas Valstu Konfederācijas ģērbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Dievs, mūsu aizstāvis" (Deo vindice; Under God, our Vindicator)
Himna: "Dievs, sargi dienvidus" (God Save the South)
Location of United States of America
Location of United States of America
GalvaspilsētaMontgomerī (līdz 1861. gada 29. maijam)
Ričmonda (līdz 1865. gada 2.—3.aprīlim)
Denvila (līdz 1865. gada 10. aprīlim)
38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W / 38.883; -77.033
Lielākā pilsēta Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas angļu valoda (de facto)
Valdība Konstitucionāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Džefersons Deiviss
 -  Viceprezidents Aleksandrs Stīvenss
Neatkarība1 no ASV 
 -  Deklarēta 1861. gada 4. februārī 
 -  Likvidēta 1865. gada 5. maijā 
Platība
 -  Kopā 1 995 392 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 1860. gadā 9,103,332 
Valūta Konfederācijas Štatu dolārs ($) vai (C$)
Amerikas Valstu Konfederācijas karte (ar sarkanu iezīmētas teritorijas, uz kurām tā pretendēja).

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA) bija īslaicīgi (1861—1865) pastāvoša federāla valsts, kurā ietilpa 11 no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) atdalījušies dienvidu štati, kuros vēl nebija atcelta verdzība.

Cietuši sakāvi pilsoņu karā, AVK pārtrauca pastāvēšanu, un to veidojošās pavalstis tika reintegrētas ASV ilgstošā Dienvidu rekonstrukcijas procesa laikā.

Dienvidu štati ekonomiski balstījās uz plantāciju sistēmu un vergu darbu, īpaši kokvilnas audzēšanā. Savukārt Ziemeļos attīstījās rūpniecība, mazo saimniecību lauksaimniecība un arvien pieauga noskaņojums pret verdzību. Tas radīja dziļu politisku un morālu plaisu starp reģioniem.

Strauji paplašinoties ASV teritorijai (piem., pēc Meksikas–Amerikas kara, 1846–1848), izcēlās asas diskusijas par to, vai jaunajos štatos atļaut verdzību. Katrs kompromiss – piemēram, Misūri kompromiss (1820) vai 1850. gada kompromiss – bija tikai īslaicīgs risinājums

1850.–1860. gados Amerikas Savienotajās Valstīs vairāki notikumi saasināja strīdu par verdzību un izraisīja dziļas nesaskaņas starp Ziemeļiem un Dienvidiem. “Bēguļojošo vergu likums” (1850) paredzēja atdot izbēgušos vergus pat brīvajos štatos, kas izraisīja sašutumu Ziemeļos. Kanzasas–Nebrasas likums (1854), kas ļāva pašiem štatiem lemt par verdzības atļaušanu, noveda pie asiņainiem sadursmēm, kas ieguva nosaukumu “Asiņainā Kanzasa”. Situāciju vēl vairāk saasināja Augstākās tiesas spriedums Dred Scott lietā (1857), ar kuru tika atzīts, ka vergi nav pilsoņi un verdzību nevar aizliegt pat teritorijās, kur tā nebija noteikta. Tajā pašā laikā izveidojās Republikāņu partija (1854), kas kļuva par galveno politisko spēku pret verdzības paplašināšanu, izraisot asu naidīgumu Dienvidos. Spriedze sasniedza kulmināciju, kad par prezidentu tika ievēlēts Abrahams Linkolns (1860), kurš iestājās pret verdzības paplašināšanu jaunajās teritorijās. Dienvidu štati viņa ievēlēšanu uztvēra kā tiešus draudus savai ekonomikai un dzīvesveidam, un, sākot ar Dienvidkarolīnu (1860. gada decembrī), tie pamazām atdalījās no Savienības. 1861. gada februārī Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa kopā ar Dienvidkarolīnu sanāca Montgomeri, Alabamā, kur izveidoja Konfederācijas Valstis ar savu konstitūciju un prezidentu Džefersonu Deivisu.

ASV valdība no sarunām par suverēnas valsts izveidi atteicās, un 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš.

Vēlāk no ASV atdalījās un Konfederācijai pievienojās Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)[1], Ārkanzasa (6. maijā)[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). 1860. gadā Amerikas Valstu Konfederācijas lielums bija 1,995 miljoni km2, bet iedzīvotāju skaits — 9,1 miljoni cilvēku. Ne visas Amerikas verdzības štati pievienojās Konfederācijai, to neizdarīja Mērilendas un Delavēras štati.

Konfederāciju likvidēja 1865. gadā līdz ar tās militāro sakāvi, kas izbeidza pilsoņu karu.

Konfederācijas štati

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Štats Karogs Atdalīšanās no ASV Iestāšanās Konfederācijā ASV Bruņotie spēki ieņēma Atkaliekļaušana ASV sastāvā
Dienvidkarolīna 1860. gada 20. decembrī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 9. jūlijā
Misisipi 1861. gada 9. janvārī 1861. gada 8. februārī 1863. gadā 1870. gada 23. februārī
Florida
1861. gada 10. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 25. jūnijā
Alabama 1861. gada 11. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gada 13. jūlijā
Džordžija 1861. gada 19. janvārī 1861. gada 8. februārī 1865. gadā 1868. gadā 21. jūlijā (sākotnēji); 1870. gada 15 jūlijā (atkārtoti)
Luiziāna 26. janvāris 1861 8. februāris 1861 1863. gadā 9. jūlijs 1868
Teksasa 1861. gada 1. februārī 1861. gada 2. martā 1865. gadā 1870. gada 30. martā
Virdžīnija 1861. gada 17. aprīlī 1861. gada 7. maijā 1865. gadā (Rietumvirdžīnija — 1861. gadā) 1870. gada 26. janvārī
Ārkanzasa 1861. gada 6. maijā 1861. gada 18. maijā 1864. gadā 1868. gada 22. jūnijā
Ziemeļkarolīna 1861. gada 20. maijā 1861. gada 21. maijā 1865. gadā 1868. gada 4. jūlijā
Tenesī 1861. gada 8. jūnijā 1861. gada 2. jūlijā 1863. gadā 1866. gada 24. jūlijā
Misūri 1861. gada 31. oktobrī 1861. gada 28. novembrī 1861. gadā Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Kentuki 1861. gada 20. novembrī 1861. gada 10. decembrī 1861. gadā Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Arizona 1861. gada 6. martā 1862. gada 14. februārī 1862. gadā ASV sastāvā kopš 1912. gada
  1. https://web.archive.org/web/20071012191004/http://gen.1starnet.com/civilwar/tnord.htm
  2. «Arkansas». web.archive.org. 2007. gada 12. okt. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2022. gada 30. maijā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]