Amerikas Valstu Konfederācija

Amerikas Valstu Konfederācija
Amerikas Valstu Konfederācija Confederate States of America
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Dievs, mūsu aizstāvis" (Deo vindice; Under God, our Vindicator)
	Himna: "Dievs, sargi dienvidus" (God Save the South);
	Location of United States of America
Galvaspilsēta	Montgomerī (līdz 1861. gada 29. maijam); Ričmonda (līdz 1865. gada 2.—3.aprīlim); Denvila (līdz 1865. gada 10. aprīlim); 38°53′N 77°2′W / 38.883°N 77.033°W
Lielākā pilsēta	Ņūorleāna (līdz 1862. gada 1. maijam)
Valsts valodas	angļu valoda (de facto)
Valdība	Konstitucionāla prezidentāla republika
Neatkarība1	no ASV
Platība
Iedzīvotāji
Valūta	Konfederācijas Štatu dolārs ($) vai (C$)

Amerikas Valstu Konfederācija (angļu: Confederate States of America, CSA) bija īslaicīgi (1861—1865) pastāvoša federāla valsts, kurā ietilpa 11 no Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) atdalījušies dienvidu štati, kuros vēl nebija atcelta verdzība.

Cietuši sakāvi pilsoņu karā, AVK pārtrauca pastāvēšanu, un to veidojošās pavalstis tika reintegrētas ASV ilgstošā Dienvidu rekonstrukcijas procesa laikā.

Vēsture

Dienvidu štati ekonomiski balstījās uz plantāciju sistēmu un vergu darbu, īpaši kokvilnas audzēšanā. Savukārt Ziemeļos attīstījās rūpniecība, mazo saimniecību lauksaimniecība un arvien pieauga noskaņojums pret verdzību. Tas radīja dziļu politisku un morālu plaisu starp reģioniem.

Strauji paplašinoties ASV teritorijai (piem., pēc Meksikas–Amerikas kara, 1846–1848), izcēlās asas diskusijas par to, vai jaunajos štatos atļaut verdzību. Katrs kompromiss – piemēram, Misūri kompromiss (1820) vai 1850. gada kompromiss – bija tikai īslaicīgs risinājums

1850.–1860. gados Amerikas Savienotajās Valstīs vairāki notikumi saasināja strīdu par verdzību un izraisīja dziļas nesaskaņas starp Ziemeļiem un Dienvidiem. “Bēguļojošo vergu likums” (1850) paredzēja atdot izbēgušos vergus pat brīvajos štatos, kas izraisīja sašutumu Ziemeļos. Kanzasas–Nebrasas likums (1854), kas ļāva pašiem štatiem lemt par verdzības atļaušanu, noveda pie asiņainiem sadursmēm, kas ieguva nosaukumu “Asiņainā Kanzasa”. Situāciju vēl vairāk saasināja Augstākās tiesas spriedums Dred Scott lietā (1857), ar kuru tika atzīts, ka vergi nav pilsoņi un verdzību nevar aizliegt pat teritorijās, kur tā nebija noteikta. Tajā pašā laikā izveidojās Republikāņu partija (1854), kas kļuva par galveno politisko spēku pret verdzības paplašināšanu, izraisot asu naidīgumu Dienvidos. Spriedze sasniedza kulmināciju, kad par prezidentu tika ievēlēts Abrahams Linkolns (1860), kurš iestājās pret verdzības paplašināšanu jaunajās teritorijās. Dienvidu štati viņa ievēlēšanu uztvēra kā tiešus draudus savai ekonomikai un dzīvesveidam, un, sākot ar Dienvidkarolīnu (1860. gada decembrī), tie pamazām atdalījās no Savienības. 1861. gada februārī Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa kopā ar Dienvidkarolīnu sanāca Montgomeri, Alabamā, kur izveidoja Konfederācijas Valstis ar savu konstitūciju un prezidentu Džefersonu Deivisu.

ASV valdība no sarunām par suverēnas valsts izveidi atteicās, un 1861. gada 12. aprīlī sākās Amerikas pilsoņu karš.

Vēlāk no ASV atdalījās un Konfederācijai pievienojās Tenesī (Konfederācijā iestājās 1861. gada 7. maijā)^[1], Ārkanzasa (6. maijā)^[2], Ziemeļkarolīna (20. maijā) un Virdžīnija (17. aprīlī). 1860. gadā Amerikas Valstu Konfederācijas lielums bija 1,995 miljoni km², bet iedzīvotāju skaits — 9,1 miljoni cilvēku. Ne visas Amerikas verdzības štati pievienojās Konfederācijai, to neizdarīja Mērilendas un Delavēras štati.

Konfederāciju likvidēja 1865. gadā līdz ar tās militāro sakāvi, kas izbeidza pilsoņu karu.

Konfederācijas štati

Štats	Atdalīšanās no ASV	Iestāšanās Konfederācijā	ASV Bruņotie spēki ieņēma	Atkaliekļaušana ASV sastāvā
Dienvidkarolīna	1860. gada 20. decembrī	1861. gada 8. februārī	1865. gadā	1868. gada 9. jūlijā
Misisipi	1861. gada 9. janvārī	1861. gada 8. februārī	1863. gadā	1870. gada 23. februārī
Florida	1861. gada 10. janvārī	1861. gada 8. februārī	1865. gadā	1868. gada 25. jūnijā
Alabama	1861. gada 11. janvārī	1861. gada 8. februārī	1865. gadā	1868. gada 13. jūlijā
Džordžija	1861. gada 19. janvārī	1861. gada 8. februārī	1865. gadā	1868. gadā 21. jūlijā (sākotnēji); 1870. gada 15 jūlijā (atkārtoti)
Luiziāna	26. janvāris 1861	8. februāris 1861	1863. gadā	9. jūlijs 1868
Teksasa	1861. gada 1. februārī	1861. gada 2. martā	1865. gadā	1870. gada 30. martā
Virdžīnija	1861. gada 17. aprīlī	1861. gada 7. maijā	1865. gadā (Rietumvirdžīnija — 1861. gadā)	1870. gada 26. janvārī
Ārkanzasa	1861. gada 6. maijā	1861. gada 18. maijā	1864. gadā	1868. gada 22. jūnijā
Ziemeļkarolīna	1861. gada 20. maijā	1861. gada 21. maijā	1865. gadā	1868. gada 4. jūlijā
Tenesī	1861. gada 8. jūnijā	1861. gada 2. jūlijā	1863. gadā	1866. gada 24. jūlijā
Misūri	1861. gada 31. oktobrī	1861. gada 28. novembrī	1861. gadā	Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Kentuki	1861. gada 20. novembrī	1861. gada 10. decembrī	1861. gadā	Štats atradās ASV Bruņoto spēku kontrolē
Arizona	1861. gada 6. martā	1862. gada 14. februārī	1862. gadā	ASV sastāvā kopš 1912. gada