Amerikas pilsoņu karš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
American Civil War Montage 2.jpg

Amerikas pilsoņu karš bija pilsoņu karš, kurš norisinājās starp Amerikas Savienotajām valstīm un vienpadsmit Amerikas Konfederācijas štatiem, kas bija atšķēlušies no ASV un izveidojuši jaunu valsti ar prezidentu Džefersonu Deivisu (Jefferson Davis) priekšgalā. Karš norisinājās no 1861. gada līdz 1865. gadam. ASV prezidents tajā laikā bija Abrahams Linkolns.

Norise[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1861. gadā izstrādātais ASV armijas komandiera Vinfīlda Skota "Anakondas plāns". Tas paredzēja ASV flotes veikto Dienvidu štatu ostu blokādi un armijas ofensīvu lejup gar Misisipi upi, lai sašķeltu Konfederācijas teritoriju divās daļās.

1861. gada 4. februārī septiņi atšķēlušies Dienvidu štati (Dienvidkarolīna, Misisipi, Florida, Alabama, Džordžija, Luiziāna un Teksasa) izveidoja savu valdību Montgomeri, Alabamas pavalstī un piedāvāja sākt diplomātiskas sarunas ar ASV par suverēnas valsts izveidi. ASV valdība no sarunām atteicās. 1861. gada 12. aprīlī sākās karadarbība, kad konfederātu karaspēks uzbruka ASV armijas garnizonam Samtera fortā Dienvidkarolīnā. Ziemeļu štati, kas palika lojāli Savienotajām Valstīm, izsludināja armijas mobilizāciju. Tas izrasīja arī četru citu vergturu štatu (Tenesī, Arkanzasa, Ziemeļkarolīna un Virdžīnija) atšķelšanos no ASV un pievienošanos Konfederācijai. 1861. gada 30. maijā Konfederācijas galvaspilsētu pārcēla uz Ričmondas pilsētu Virdžīnijas pavalstī.

1862. gada pavasarī ASV armija iebruka Virdžīnijā un sasniedza konfederātu galvaspilsētu Ričmondu, bet tika sakauta Septiņu dienu kaujā, kas risinājās no 25. jūnija līdz 1. jūlijam. Otru sakāvi ASV armija cieta Ziemeļvirdžīnijas kampaņā 1862. gada augustā un septembrī. Panākumu iedvesmots, Konfederācijas armijas virspavēlnieks ģenerālis Lī ar 45 000 karavīriem iebruka Merilendas pavalstī, bet cieta sakāvi kaujā pie Entitemas. Izmantojot šo pavērsienu, 1862. gada septembrī ASV prezidents Abrahams Linkolns parakstīja Emancipācijas proklamāciju, kas atcēla verdzību Dienvidu štatos. Pēc tam ģenerāļa Lī vadītā Konfederācijas armija guva vairākus militāros panākumus, bet 1863. gada 1.-3. jūlijā cieta smagu sakāvi kaujā pie Getisbergas Pensilvānijas pavalstī. Šajā laikā Savienoto Valstu armijai izdevās ieņemt Misisipi upes krastus un sašķelt Konfederācijas teritoriju.

Izšķirošu pārsvaru Savienoto Valstu armija ieguva tikai 1864. gadā, kad tai ģenerāļa Šermana vadībā izdevās ielauzties Džordžijas pavalstī un 2. septembrī pēc vairāku mēnešu kaujām ieņemt Atlantas pilsētu un sasniegt Atlantijas okeāna piekrasti pie Savannas pilsētas. Tad ASV armija virzījās uz ziemeļiem un 1865. gada aprīlī ieņēma Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu. Konfederātu armijas pavēlnieks ģenerālis Lī kapitulēja 1865. gada 9. aprīlī. Atriebjoties par zaudējumu, 1865. gada 14. aprīlī Vašingtonā konfederātu aģents aktieris Džons Vilkss Būts nogalināja ASV prezidentu Linkolnu, bet tas nemainīja kara iznākumu.

1865. gada 23. jūnijā Oklahomas teritorijā padevās pēdējās konfederātu karaspēka vienības.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • [1] Vēsture, ASV pilsoņu karš