Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola
| Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola | |
|---|---|
 | |
| Atrašanās vieta | |
  Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola | |
Latgales iela 197, Rīga, LV-1019,  Latvija | |
| Koordinātas | 56°55′58″N 24°9′39″E / 56.93278°N 24.16083°EKoordinātas: 56°55′58″N 24°9′39″E / 56.93278°N 24.16083°E |
| Informācija | |
| Dibināta | 1897. gada 19. maijs |
| Direktors | Renāte Linde |
| Pedagoģisko darbinieku skaits | 52 |
| Skolēnu skaits | 692 (2022/2023)[1] |
| Valodas | latviešu |
| Mājaslapa |
www |
Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola ir pamatskola Rīgā, kurā mācības notiek no 1. līdz 9. klasei. Tā atrodas Latgales ielā 197 un no 2020. gada arī Latgales ielā 178.[2]
Skolas vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1897. gada 19. maijā Rīgas pilsētas domes sēdē Rīgas Tautas skolu inspektors Fricis Brīvzemnieks pieprasīja atvērt jaunu skolu pie Jāņavārtiem. 1898. gadā pilsēta skolas būvei par 1200 rubļiem nopirka no Celma un Bēma firmas gruntsgabalu. 1898. gada septembrī atklāja skolas ēku, kurā līdz Pirmajam pasaules karam darbojās Jāņavārtu zēnu un meiteņu elementārskolas. Sākumā tajās bija četras klases un strādāja četri skolotāji.
No 1936. gada mācības notika jaunā skolas ēkā Maskavas ielā 209. 1937. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu 11. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēt Andreja Pumpura vārdā par Rīgas pilsētas Andreja Pumpura pamatskolu.[3] 1937. gada 17. janvārī notika jaunās ēkas iesvētīšanas un vārda došanas svinības. 1938. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Andreja Pumpura biedrība dāvāja skolas karogu.
Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā skolai atņēma Andreja Pumpura vārdu, taču sakrātie vēstures materiāli, bijušo skolotāju un audzēkņu atmiņas saglabājās. Šajā laikā tika noslēpts skolas karogs, bet, vecajiem skolotājiem aizejot mūžībā, tā atrašanās vietu vairs neizdevās noskaidrot. Atmodas kustības laikā 1988. gadā skolotāji un vecāki kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību panāca skolas nosaukuma atjaunošanu. 1988. gada 13. novembrī piestiprināja jaunu skolas plāksni ar Andreja Pumpura vārdu, bet 1998. gadā skolas 100 gadu jubilejā tika iesvētīts jaunais skolas karogs, kuru atjaunoja identiski pēc vecajām fotogrāfijām.
No 2005. līdz 2007. gadam pārbūves dēļ skola atradās Slāvu ielā 2.[4]
No 2020. gada 1. septembra skolai piešķirtas papildus telpas Maskavas ielā 178 (bijusī Rīgas Lastādijas pamatskolas ēka). Šajās telpās mācības uzsāk 1.-3. klases skolēni, bet Maskavas ielā 197 mācības notiek 4.-9. klases skolēniem.
Skolas ēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skolas ēkas arhitekts ir Jānis Rengarts, virs galvenās ieejas durvīm atrodas Niklāva Strunkes vitrāža "Uz skolu". Ēkas sienā iekalts Andreja Pumpura bareljefs ar vārdiem "Vēl mūsu tautiešos varoņi rodas", kas izgatavots par bijušo audzēkņu saziedoto naudu un atklāts 1940. gada 6. maijā. Kāpņu telpu, zāles kroņlukturu un katedras ar Lāčplēša ciļņa griezumu metu autors bija mākslinieks Ansis Cīrulis.
Vecā skolas ēka tika nojaukta 2005. gada renovācijas darbu laikā, skolas jaunā korpusa pamatos ievietoja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. 2007. gada vasarā celtniecības darbi tika pabeigti un Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola atgriezās savās vēsturiskajās telpās Maskavas ielā 197.
Skolas absolventi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frīdrihs Dombrovskis-Dumbrājs — aktieris, režisors (Valmieras teātra dibinātājs)
- Nikolajs Vīnzarājs — tiesību zinātnieks, miertiesnesis, pedagogs (direktora Jēkaba Vīnzarāja dēls)
- Alīse Laua — valodniece, filozofijas zinātņu kandidāte (pirmā Jāņa Endzelīna prēmijas laureāte 1970. gadā)
- Ēriks Brītiņš — aktieris, režisors (LPSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks 1973. gadā)
- Genovefa Tidomane — mākslas zinātniece (pirmā Mākslas akadēmijas goda profesore)
- Harijs Veldre — gleznotājs
- Arvīds Cepurītis — aktieris, režisors (LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks 1980. gadā)
- Uldis Lieldidžs — aktieris
- Inta Spanovska-Bērziņa — aktrise, operetes soliste (LPSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece 1978. gadā)
- Andris Baumanis — mākslinieks kinofilmu mākslinieks — inscenētājs
- Alnis Mitris — grafiķis, mākslas maģistrs, profesors
- Jānis Pipurs — arhitekts, dizainers
- Harijs Kukels — kinooperators (Latvijas kino zelta fonda filmu operators)
- Gundars Pekelis — juviliermākslinieks, metālmākslinieks
- Zaiga Putrāma-Freimane — tekstilmāksliniece
- Aiva Bumbure — dizainere
- Baiba Nasteviča-Eglīte — grafikas, vides, reklāmas dizainere
- Egils Lipšāns — kordiriģents (kora "Burtnieks" mākslinieciskais vadītājs)
- Ilgnese Avotiņa — grafiķe, pasniedzēja
- Kristīne Jaunalksne — soliste, diriģente (senās mūzikas dziedātāja)
- Zigfrīda Krīgere — Nacionālās operas soliste, LMA vokālās klases docente
- Ilze Jaunalksne — žurnāliste (vada raidījumu "Nekā personīga")
- Inga Apine — aktrise
- Alise Polačenko — aktrise (filmējās seriālā "Viņas melo labāk")
Skolas himna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gatavojoties skolas simtgadei, 1998. gadā, projekta nedēļās ietvaros, 7. klases skolniece Sarmīte Duntava uzrakstīja dzejoli "Veltījums skolai". Mūzikas skolotājs – diriģents Daumants Reiters piekomponēja mūziku un šis dzejolis kļuva par skolas himnu.[5]
- Veltījums skolai
- Ar teiku un vēstures dzīpariem vīts
- Ir saulainās bērnības austošais rīts.
- Mēs sēžamies solā, kad mostas saullēkts sārts,
- Jo mācāmies skolā, kam Pumpura vārds.
- Šeit mācāmies rēķināt, zīmēt un šūt,
- Un fizikā, ķīmijā iemaņas gūt.
- Kā darbmācības krāsainais raksts,
- Ar valodām savijas vēstures stāsts.
- Starp ziņu un neziņu skola ir tilts,
- Jo dzīvo šeit zinību alkstoša cilts.
- Kā Rīga, kas mūžam tiek celta,
- Tā zinību jūra tiek smelta.[6]
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Direktori | Laiks |
|---|---|
| Rūdolfs Kenke un Aleksandra Vencevska | 1898-1902 |
| Jēkabs Vīnzarājs un Aleksandra Vencevska | 1902-1919 |
| Jēkabs Vīnzarājs | 1919-1940 |
| Alma Celma | 1940-1942 |
| Jēkabs Vīnzarājs | 1942-1946 |
| Zelma Purmale | 1946-1952 |
| Pēteris Tanne | 1953-1964 |
| Milda Āboliņa | 1964-1978 |
| Anna Zommere | 1978-1994 |
| Renāte Linde | 1994-pašlaik |
Skolēni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skolēnu skaits mācību gados.[8]
| Mācību gads | Skolēnu skaits |
|---|---|
| 2003./2004 | 404 |
| 2004./2005. | 382 |
| 2005./2006. | 352 |
| 2006./2007. | 287 |
| 2007./2008. | 269 |
| 2008./2009. | 291 |
| 2009./2010. | 330 |
| 2010./2011. | 351 |
| 2011./2012. | 355 |
| 2012./2013 | 402 |
| 2013./2014 | 447 |
| 2014./2015 | 553 |
| 2015./2016 | 575 |
| 2016./2017 | 586 |
| 2020./2021 | 666 |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Skola. Par mums
- ↑ «Skolas vēsture – Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola» (lv-LV). Skatīts: 2021-03-17.
- ↑ Pārdēvētas pilsētas pamatskolas[novecojusi saite] Latvijas Kareivis 1937.07.17.
- ↑ «ANDREJA PUMPURA RĪGAS 11. PAMATSKOLA». www.ap11ps.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-01-31. Skatīts: 2018-03-06.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. janvārī. Skatīts: 2016. gada 30. septembrī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2018. gada 13. oktobrī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 20. augustā.