Rīgas Franču licejs
Rīgas Franču licejs | |
---|---|
Liceja ēka K. Valdemāra ielā 48 | |
Atrašanās vieta | |
Mēness iela 8 un K. Valdemāra iela 48, Rīga, Latvija | |
Koordinātas | 56°58′1″N 24°8′15″E / 56.96694°N 24.13750°EKoordinātas: 56°58′1″N 24°8′15″E / 56.96694°N 24.13750°E |
Informācija | |
Dibināta | 1921 |
Direktors | Vineta Rūtenberga |
Skolēnu skaits |
898 (2016) 980 (2017) |
Valodas | latviešu, franču |
Mājaslapa |
www |
Rīgas Franču licejs (franču: Lycée Français de Riga) ir Rīgas skola, kurā mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. Tā ir vienīgā mācību iestāde Latvijā, kurā ir iespējams no pirmās klases padziļināti apgūt franču valodu. Uzsākt mācības Rīgas Franču licejā var arī no 7. vai 10. klases. 2019. gada Ata Kronvalda fonda Latvijas skolu reitingā Franču licejs ieņēma 3. vietu lielo skolu grupā.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Franču liceju 1921. gada 21. septembrī ar Francijas valdības atbalstu dibināja un uzturēja "Latviešu un franču tuvināšanās biedrība" (L’association du Rapprochement franco-letton), līdz 1930. gadam tas atradās Elizabetes ielā 29. Liceja pirmais direktors un franču valodas skolotājs bija Marsels Etjēns Segrests, liela nozīme liceja izveidē bija arī rakstniecei un vēstures skolotājai Angelikai Gailītei. Kopā ar Latvijas skolotājiem licejā strādāja arī vieslektori no Francijas, tomēr visus priekšmetus, izņemot franču valodu, mācīja saskaņā ar Latvijas pamatskolu un vidusskolu programmu. Licejā ietilpa pirmskola (bērnudārzs), sešu klašu pamatskola un četru klašu vidusskola.[2]
1923. gadā tika apstiprināta liceja devīze "Tēvzemes godam, spēkam, daiļumam". Liceja direktors Augusts Leimanis panāca, ka licejam 1929. un 1930. gadā pēc arhitekta Indriķa Blankenburga projekta par 0,4 miljoniem latu[2] tika uzbūvēta jauna ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 48. Būvniecību finansēja Rīgas dome, Latvijas valdība un Francijas valdība.
Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada 26. septembrī Franču liceju pārdēvēja par Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskolu, kas 1951. gadā tika pārcelta uz namu Miera ielā 62, bet 1965. gadā — uz jaunuzceltu ēku Mēness ielā 8. Savu vēsturisko nosaukumu licejs atguva 1990. gada 10. jūnijā.
Vēsturiskajā ēkā 1970. gados atradās LVU Ģeogrāfijas fakultāte, vēlāk, līdz 2015. gadam — Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte.
2015. gada nogalē Rīgas dome paziņoja, ka skola atgūs sākotnējās telpas Krišjāņa Valdemāra ielā 48.[3] Rīgas Franču liceja renovācija veikta ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 5 971 247 eiro apmērā, pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma ēku atjaunoja pilnsabiedrība "RERE Būve 1”. Kopumā tiks atjaunota 5355 kvadrātmetru liela platība, kurā tiks izveidota 31 mācību klase, garderobe 600 audzēkņiem, ēdamzāle ar 274 vietām, aktu zāle ar 209 sēdvietām, konferenču zāle, atsevišķas telpas sporta nodarbībām un skolas administrācijai. Visās telpās uzstādīs skolai nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles.[4]
2018. gada 3. septembrī liceja vēsturiskajā ēkā mācības uzsāka 7.—12. klašu skolēni.[5] 1.—6. klašu skolēni mācīsies liceja esošajā ēkā Mēness ielā 8.[4]
Izglītības programmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Franču licejā tiek īstenotas četras izglītības programmas:
- Pamatizglītības specializētā humanitārā un sociālā virziena programma (franču valoda);
- Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (valodas, franču valoda);
- Vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena programma (cilvēkzinības);
- Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma (matemātika).
Skolotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Franču licejā strādā 86 skolotāji, to vidū:
- Ināra Misāne, grāmatu sēriju Latvijas vēsture pamatskolai un Pasaules vēsture pamatskolai līdzautore,
- Aija Kļaviņa, grāmatu sēriju Latvijas vēsture pamatskolai un Pasaules vēsture pamatskolai līdzautore,
- Diāna Ķezbere, franču valodas skolotāja,
- Biruta Šķēle, Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas prezidente,
- Lita Silova, latviešu valodas mācību grāmatu krājumu autore,
- Iveta Pētersone-Lazdāne, bijusī TDK "Auseklītis" skolotāja, saistīta ar kultūru,
- Žans-Artūrs Prauliņš, biologs.
Direktori
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Marsels Etjēns Segrests
- Augusts Leimanis
- Biruta Vīksna
- Vineta Rūtenberga
Bilingvālā Eiropas klase
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]10.—12. klašu skolēni var mācīties bilingvālajā Eiropas klasē, kurā franču valodā tiek apgūti ar Eiropas Savienību saistīti priekšmeti: Eiropas vēsture un ğeogrāfija, Eiropas pilsoņu mācība un ievads profesionālajā tulkošanā. Šie priekšmeti ir izstrādāti sadarbībā ar Francijas Ārlietu ministrijas Vēstures un ğeogrāfijas inspekciju.
Absolventi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rīgas Franču licejā ir mācījušies šie cilvēki:
- Imants Adermanis, aktieris;
- Andris Bērziņš, filologs un politiķis;
- Edijs Bošs, žurnālists;
- Elīna Brasliņa, māksliniece, grāmatu ilustratore;
- Rolands Broks, jurists un politiķis;
- Emīls Dēliņš, diplomāts;
- Ausma Derkēvica, kordiriģente;
- Klāvs Elsbergs, dzejnieks;
- Jānis Ērenpreiss, medicīnas zinātnieks;
- Franks Gordons, rakstnieks;
- Valentīns Jākobsons, rakstnieks;
- Jautrīte Jukna, bioloģe, botāniķe;
- Iveta Kažoka, politoloģe;
- Ita Kozakeviča, filoloģe un politiķe;
- Tālivaldis Ķiķauka. rakstnieks un gleznotājs;
- Kitija Laksa, basketboliste;
- Andris Lukstiņš, CSDD valdes priekšsēdētājs;
- Oskars Morozovs, aktieris un sporta žurnālists;
- Pēteris Pētersons, dramaturgs;
- Māris Rudzītis, kinooperators, režisors, kino teorētiķis;
- Valdis Rūmnieks, rakstnieks, dramaturgs un literatūrzinātnieks;
- Edvards Smiltēns, jurists un politiķis;
- Imants Strads, aktieris;
- Agnis Štifts, ārsts;
- Tatjana Suta, mākslas zinātniece;
- Gita Treice (dz. Okonova), māksliniece;
- Baiba Vanaga, aktrise;
- Varis Vētra, aktieris un režisors;
- Paula Zariņa-Zēmane, gleznotāja;
- Guntis Zariņš, latviešu trimdas rakstnieks;
- Baiba Zīle, rakstniece un tulkotāja.
Absolventu biedrība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārzemēs esošie liceja absolventi nodibināja Franču liceja absolventu biedrību. 1968. gadā par biedrības priekšsēdi tika ievēlēts bijušā direktora Augusta Leimaņa brāļadēls Juris Leimanis. Viņa vadībā tapa rakstu krājums par Franču liceju divos sējumos. 1991. gada 21. septembrī tika nodibināta Leimaņa stipendija, kuru liceja konsultatīvā padome piešķir labākajam licejistam.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Franču licejs, 1921.—1940.: rakstu krājums. Rīga: Kabata, 1991. — 233 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas skolu reitings 2019
- ↑ 2,0 2,1 Latviešu Konversācijas vārdnīca, V sējums, 9156 sleja. Rīga, 1930.-1931.
- ↑ «Rīgas Franču licejs paplašinās mācību telpas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. martā. Skatīts: 2017. gada 24. martā.
- ↑ 4,0 4,1 «1. septembrī Rīgas Franču licejs atgriezīsies vēsturiskajā ēkā». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2018-12-21.
- ↑ Jaunas telpas Rīgas Franču licejam Arhivēts 2020. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē. e-klase.lv, 12.09.2018.