Andrejs Jansons

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Jansons
Dzimis 1937. gada 16. janvārī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2006. gada 16. decembrī (69 gadu vecumā)
Cēsis, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Mākslas virziens monumentālā, memoriālā un stājtēlniecība
Slavenākie darbi atjaunoja sava tēva veidotos pieminekļus

Andrejs Jansons (1937-2006) bija latviešu tēlnieks, Kārļa Jansona dēls.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1937. gada 16. janvārī Rīgā tēlnieka Kārļa Jansona un viņa sievas Nadeždas Jansones (dzim. Auškāpas) ģimenē. Viņa vectēvs bija LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs Jūlijs Auškāps, kas pēc Latvijas okupācijas tika deportēts uz PSRS un 1942. gadā nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Andrejs Jansons mācījās Cēsu 1. vidusskolā, pēc tam studēja Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļā (1955–1961). Savā darbnīcā Cēsu "Siļķēs" veidoja galvenokārt kapu pieminekļus un piemiņas akmeņus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Andrejs Jansons atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona veidotos pieminekļus, kas bija iznīcināti padomju laikos - "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" Jelgavā, "Latgales Māra" Rēzeknē, "Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919.-1920.g." Balvos un citus. Cēsu pils parka dīķī esošās skulptūras autors.

Bija Cēsu rajona padomes deputāts. Līdzautors „Cēsu grāmatai”.

Miris 2006. gada 16. decembrī, apglabāts Cēsu Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]