Jūlijs Auškāps

Jūlijs Auškāps Personīgā informācija Dzimis 1884. gada 2. jūnijā Baižkalna pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) Miris 1942. gada 3. augustā (58 gadi) Sverdlovska, PSRS (tagad - Jekaterinburga, Krievija) Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne ķīmija Darba vietas Pēterburgas universitāte, Latvijas Universitāte Alma mater Pēterburgas Tehnoloģiskais institūts Sasniegumi, atklājumi jauna metode aromātisko ogļūdeņražu iegūšanai no naftas Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis, 2. šķira, Atzinības krusts, 1.šķira

Jūlijs Auškāps (dzimis 1884. gada 2. jūnijā, miris 1942. gada 3. augustā) bija ķīmijas tehnologs, sabiedriski politiskais darbinieks, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes dekāns, profesors, LU rektors, Latvijas Republikas Izglītības ministrs. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS un nošauts par “dzimtenes nodevību“.

Dzīvesgājums

Jūlijs Auškāps dzimis 1884. gada 2. jūnijā Baižkalna pagastskolā (tagad Raunas pagasts) skolotāja Jāņa Auškāpa un Annas (dzimusi Strante) ģimenē kā jaunākais dēls. Pirmo izglītību ieguva pie tēva Baižkalna pagasta skolā. 1896.-1902. gadā mācījās Cēsu K. Millera (Zariņu Kārļa) reālskolā. Pēc tam vienu gadu strādāja par mājskolotāju Novgorodas guberņā un 1903. gadā sāka studijas Pēterburgas Praktiskā Tehnoloģiskā institūta (Санкт-Петербургский практический технологический институт Императора Николая I) Ķīmijas nodaļā, kuras pabeidza 1910. gadā ar uzslavu, iegūdams inženiera tehnologa grādu.

1911. gadā viņš sāka strādāt par ķīmijas docentu Pēterpils Sieviešu Politehniskajā institūtā, bija izdevuma “Tehniskā enciklopēdija” līdzstrādnieks. Paralēli 1910.-1913. gadā J.Auškāps lasīja lekcijas ķīmijā Krievijas tehnikas biedrības vakara kursos. 1913. gadā J.Auškāpu ievēlēja par Starptautiskās krāsvielu ķīmijas sekcijas sekretāru un viņš Pēterpils Tehnoloģiskajā institūtā nokārtoja pārbaudījumus akadēmiskā cenza iegūšanai. Pirmā Pasaules kara sākumā 1914. gadā J.Auškāpu kā rezerves virsnieku iesauca armijā. Pēc smaga ievainojuma 1915. gadā viņš iestājās darbā pie akadēmiķa V.Ipatjeva un izstrādāja jaunu metodi aromātisko ogļūdeņražu iegūšanai no naftas. 1915. gadā J.Auškāpu iecēla par Volgas rajona sērskābes ražošanas biroja priekšsēdētāju un līdz 1919. gadam viņš strādāja dažādos amatos Krievijas galvenās artilērijas pārvaldē.

Krievijas Pilsoņu kara laikā 1919. gadā J.Auškāps atbalstīja Balto kustību, krita lielinieku gūstā un līdz 1920. gadam atradās dažādās Krievijas koncentrācijas nometnēs un cietumos. 1920. gadā viņu no cietuma atbrīvoja un uzdeva vadīt Urālu Centrālās zinātniski tehniskās laboratorijas būvi, vienlaicīgi ievēlot arī par Urālu Kalnu institūta profesoru organiskās ķīmijas tehnoloģijā.

1920. gadā J.Auškāpam izdevās atgriezties Latvijā, kur viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes ķīmisko šķiedrvielu un krāsvielu tehnoloģijas docentu. J.Auškāps mācīja ķīmiju arī R.Klaustiņa privātģimnāzijā un vienlaicīgi vadīja dabas zinātņu nodaļu Latvijas Tautas Universitātē. 1922/23. — 1923/24.m.g. viņš tika ievēlēts par LU Ķīmijas fakultātes sekretāru, bet 1924.-1926. gados par fakultātes dekānu. Šajā laikā Auškāps aizstāvēja doktora disertāciju “Organisko krāsvielu absorbcijas spektru kvantitatīvas izvērtēšanas mēģinājums” un ieguva Dr. tehnolog. chem. grādu un profesora nosaukumu. 1927. gadā J.Auškāpu ievēlēja par Romas starptautiskā lauksaimniecības institūta zinātniski tehniskās komisijas locekli. No 1927. gada J.Auškāps bija Latvijas Ķīmijas biedrības priekšsēdētaja vietnieks. 1933. gadā profesors Auškāps tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru.

Kārlis Ulmanis 1938. gadā viņu iecēla par Izglītības ministru. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā Jūlijs Auškāps tika atcelts no visiem amatiem. 1941. jūnijā viņš tika apcietināts un izvests uz PSRS, kur Sverdlovskas cietumā 1942. gada 15. jūnijā NKVD īpašā tiesa J.Auškāpam par “dzimtenes nodevību“ piesprieda nāves sodu nošaujot, kas tika izpildīts 1942. gada 3. augustā.

Darbība izglītības ministra postenī

Ministrs Auškāps piedalījās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes izstrādāšanā, kuru Ministru kabinets pieņēma 1938. gada 20. decembrī.

Šā normatīvā akta sākumpunktos bija formulēti jaunās augstskolas raksturs un uzdevumi: "1. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ir augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes un izglītības iestāde valstī. Tās uzdevums ir veicināt zinātnisku pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā un sniegt saviem audzēkņiem augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, rūpējoties arī par viņu audzināšanu. Akadēmija atrodas Jelgavā, Viestura piemiņas pilī. 2. Akadēmijā ir divas fakultātes: 1) Lauksaimniecības un 2) Mežsaimniecības. 3. Akadēmija ir autonoma valsts iestāde ar visām juridiskas personas tiesībām, kas uz savas satversmes pamata patstāvīgi veido savu dzīvi un veic savus zinātniskos un pedagoģiskos, kā arī administratīvi saimnieciskos uzdevumus. Akadēmiju vajadzēja pārvaldīt rektoram, prorektoram, valdei un padomei, fakultāšu dekāniem, sekretāriem un padomēm, sekretariātam un revīzijas komisijai. Pārvaldes orgānos varēja darboties tikai Latvijas pilsoņi.

Satversme nosacīja, ka rektoru ievēlē no akadēmijas štata profesoriem uz trim gadiem ar tiesībām tikt pārvēlētam, bet viņš nevar ieņemt šo amatu ilgāk nekā sešus gadus no vietas. Kārtējās rektora vēlēšanas izdara tā mācību gada beigās, kad izbeidzas viņa pilnvarojums. Ievēlēto rektoru apstiprina amatā Ministru kabinets. Rektors ir akadēmijas valdes priekšsēdētājs. Valde, kuras locekļi ir prorektors, fakultāšu dekāni un akadēmijas sekretārs, pārzina, vada, apvieno, saskaņo un uzrauga visu akadēmijas un tās fakultāšu kārtējo darbību un izlemj visus akadēmijas dzīves jautājumus, kuru izšķiršana saskaņā ar satversmi nav uzlikta kādai citai iestādei vai amatpersonai.

Akadēmijas padomē ietilpst augstskolas štata profesori un docenti, viens akadēmijas ārštata profesors, docentu, privātdocentu un lektoru delegāts, kā arī viens štata asistentu delegāts. Padome ir augstskolas augstākais orgāns, kas spiež un lemj par visu akadēmijas zinātnisko, pedagoģisko un administratīvi saimniecisko darbību. Tā ievēlē rektoru, prorektoru un revīzijas komisiju; profesorus, docentus, un privātdocentus; akadēmijas goda biedrus; apstiprina fakultāšu ievēlētos lektorus un asistentus, to piešķirtos zinātniskos grādus, studentu organizācijas un pulciņus utt."

Apbalvojumi un pagodinājumi

Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeņa II (1934) un III šķiru (1933), Atzinības krusta I šķiru Nr. 4 (1938.g. 16.novembrī) un vairākiem ārzemju ordeņiem.

Literatūra

• Auškāps Jūlijs. Zinātnei un Tēvijai / Jūlijs Auškāps. - [B.v.] : Ziemeļblāzma, 1969. - 285 lpp.

Ārējās saites

• Stāsts par rektoru Jūliju Auškāpu no vesture.lu.lv
• Latvijas izglītības ministra Jūlija Auškāpa vēstule ārlietu ministram Vilhelmam Munteram par Herdera institūta darbību

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Mārtiņš Bīmanis	Latvijas Universitātes rektors 1933—1937	Pēctecis: Mārtiņš Prīmanis
Priekštecis: Augusts Tentelis	Latvijas izglītības ministrs 1938. gada 22. augusts — 1940. gada 19. jūnijs	Pēctecis: Paulis Lejiņš