Andrejs Kampe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Kampe
Andrejs Kampe apcietinājumā (1940-1941)
Andrejs Kampe apcietinājumā (1940-1941)
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 17. novembrī
Valmiera, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 15. martā (36 gadi)
Astrahaņa, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Andrejs Kampe (1905-1942) bija Latvijas diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks (1927-1940), Līgumu departamenta direktors. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz PSRS, kur viņam izpildīja nāvessodu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Valmierā lauksaimnieka un tirgotāja Andreja Kampes (1867–1919) un viņa sievas Elzas, dzimušas Švēdes, ģimenē. Mācījās Valmieras reālskolā. 1912. gadā viņa tēvs iegādājās Jāņmuižu un bija Cēsu luterāņu baznīcas draudzes priekšnieks. Latvijas brīvības cīņu laikā lielinieki viņa tēvu 1919. gada janvārī Cēsīs apcietināja un nošāva.[1] Pēc Bērzaines vidusskolas beigšanas 1921. gadā Andrejs Kampe saņēma stipendiju izglītības turpināšanai Francijā. 1924. gadā viņš beidza Turkulēnas liceju un studēja Parīzes universitātē un Politisko zinību institūta diplomātisko nodaļā.

Pēc studiju beigām atgriezās dzimtenē un 1927. gada oktobrī sāka strādāt par sekretāru Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Administratīvajā un protokola nodaļā, no 1930. gada bija atašejs Latvijas sūtniecībā Itālijā. 1932. gadā atgriezās Latvijā, vadīja Ārlietu ministrijas Administratīvo un protokola nodaļu (1934-1936), Juridisko nodaļu (1936-1938), bet no 1938. gada novembra bija Līgumu departamenta direktors.

Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS 1940. gada augustā Andreju Kampi atbrīvoja no amata un viņš dzīvoja Priekuļu pagasta Vairogos.

1940. gada 18. oktobrī viņu apcietināja un ieslodzīja Rīgas 1. cietumā. Pēc ilgstošām pratināšanām 1941. gada 28. marta LPSR NKVD izmeklēšanas daļas vecākais izmeklētājs Gruševojs secināja, ka izmeklēšanā nav konstatēti fakti par Andreja Kampes "darbību pret padomju varu" un tādējādi divi no apsūdzībā sākotnēji minētajiem četriem punktiem būtu izslēdzami. Tomēr 1941. gada 5. aprīlī tika uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš no 1928. gada bijis "kontrrevolucionārās fašistiskās partijas - Zemnieku savienības - biedrs" un no 1939. gada sastāvējis "militāri fašistiskajā aizsargu organizācijā, darbojies franču un latviešu izlūkdienestā un vervējis aģentus". Pēc tam Andreju Kampi kopā ar citiem Latvijas politieslodzītajiem pārveda uz Astrahaņas 2. cietumu, kur 1942. gada 7. februārī tā sauktā sevišķā apspriede pieņēma lēmumu: "par piedalīšanos fašistiskā organizācijā nošaut". Spriedums tika izpildīts 1942. gada 15. martā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atzinības Krusts, III šķira,
  • Austrijas Nopelnu ordenis, III šķira,
  • Beļģijas Kroņa ordenis, III šķira,
  • Dienvidslāvijas Sv. Savas ordenis, V šķira,
  • Francijas Goda leģiona ordenis, V šķira,
  • Igaunijas Ērgļa ordenis, IV šķira,
  • Itālijas Kroņa ordenis, III un IV šķira,
  • Polijas Atjaunošanas Polonia Restituta ordenis, III šķira,
  • Somijas Baltās rozes ordenis, III un IV šķira,
  • Zviedrijas Vāzas ordenis, III un V šķira.[3]

Biedrības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tautas savienības veicināšanas biedrība,
  • Latvijas sabiedriskais klubs,
  • Latviešu un britu biedrība,
  • Kultūras tuvināšanas biedrība ar PSRS tautām

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jāņmuižas kungu māja no zudusilatvija.lv
  2. Par Latvijas diplomātiem, pirmajiem represiju upuriem Aina Rozeniece pēc "Latvijas Vēstneša" Nr. 92-93 (2479-2480) 2001. gada 14.-15. jūnijā materiāliem
  3. nekropole.info