Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Jāņmuiža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jāņmuiža | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Jāņmuižas kungu māja | |
  Jāņmuiža  Jāņmuiža | |
| Koordinātas: 57°21′8″N 25°19′54″E / 57.35222°N 25.33167°EKoordinātas: 57°21′8″N 25°19′54″E / 57.35222°N 25.33167°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Priekuļu pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1757. gadā |
| Platība | |
| • Kopējā | 0,59 km2 |
| Augstums | 55 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 528 |
| • blīvums | 998,3/km² |
| Pasta nodaļa | LV-4154 |
Jāņmuiža ir apdzīvota vieta Cēsu novada Priekuļu pagastā. Izvietojusies Gaujas kreisajā krastā netālu no autoceļa P20 un Rīgas—Valkas dzelzceļa (stacija Jāņamuiža) 7,5 km no pagasta centra Priekuļiem, 8 km no novada centra Cēsīm un 93 km no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Jāņa muižas (Johannenhof) kungu mājas. Jāņmuižā atrodas ģimenes ārsta prakse, viesu nams, vairāki veikali. Agrāk atradās sākumskola un Jāņmuižas Profesionālā vidusskola.
Veloceļš uz Cēsīm
[labot | labot pirmkodu]2025. gada augustā uzsāka apvienotā gājēju un velobraucēju ceļa būvi gar P20 no Jāņmuižas līdz Cēsīm (24,9.–28,2. km) un gar pievedceļu V320. Darbus veic SIA "Valkas ceļi" par līgumcenu 1 787 839,57 eiro (ar PVN), no tās 85% ir ES Kohēzijas fonda finansējums. Projekta autors ir SIA "Projekts 3", būvuzraudzību nodrošina AS "Ceļuprojekts".[2]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1757. gadā Jāņa muiža kā Cēsu pils muižas sastāvdaļa parādījās Vidzemes muižu arklu revīziju dokumentos.[3] 1777. gadā Cēsu pilsmuižas īpašnieks Kārlis Ādams Volfs uz septiņu Līvu pagasta zemnieku māju bāzes izveidoja atsevišķu Jāņa muižu, ko norakstīja mūža lietošanā savai sievai Regīnai, dzimušai fon Rautenfeldei. Tajā pašā gadā viņš Cēsu pilsmuižu pārdeva Kārlim Eberhardam fon Zīversam. Jāņmuižu vēlāk iznomāja vairākiem nomniekiem, līdz 1912. gadā to iegādājās latviešu tirgotājs un Cēsu luterāņu baznīcas draudzes priekšnieks Andrejs Kampe (1867—1919), kuru Latvijas brīvības cīņu laikā lielinieki nošāva.
1920. gada zemes reformas rezultātā no Jāņa muižas atdalīja vairākas saimniecības, bet muižas centrs 150 ha kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta Andreja Kampes (1905—1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.[4] Pēc Otrā pasaules kara, 1946. gadā, uz Jāņmuižu pārcēla Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas skolu (vēlāko Jāņmuižas Profesionālo vidusskolu), kurai nodeva muižas ēkas un zemi. 2004. gadā bijušajā kungu mājā atklāts Jāņmuižas Profesionālās vidusskolas vēstures muzejs. Pašlaik agrākā muižas centra teritorija sadalīta starp bijušā īpašnieka Andreja Kampes radiniekiem.[5]
Jāņmuižas skats (Broce, 1793)
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Jāņmuižu». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem lsm.lv 2025. gada 7. augustā
- ↑ «Jāņmuižas profesionālā vidusskola. Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. septembrī. Skatīts: 2011. gada 29. jūlijā.
- ↑ Priekuļu pagasta teritorijas plānojums[novecojusi saite]
- ↑ Jāņmuižas kungu māja no zudusilatvija.lv
- ↑ OSP