Andrejs Kasparovičs

Andrejs Kasparovičs Personīgā informācija Dzimis 1930. gada 6. oktobrī Liepāja, Latvija Miris 1994. gada 1. martā (63 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Majors Dienesta laiks 1949-1958 1992—2006 Valsts PSRS Latvija Struktūra Izdevniecības "Junda" direktors Apbalvojumi Personīgais ierocis (1993) Izglītība LU Fizikas un matemātikas fakultāte Cits darbs LU Fizikas un matemātikas fakultāte, ZA Fizikas institūts, Salaspils kodolreaktors

Andrejs Kasparovičs (1930—1994) bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors, izdevniecības "Junda" direktors.

Dzīvesgājums

Andrejs Kasparovičs dzimis 1930. gada 6. oktobrī Liepājā Vladimira Kasparoviča un Valentīnas Kasparovičas (dzimušas Bartušēvicas) ģimenē, kurā uzauga 6 bērni. Mācījies Liepājas pilsētas 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolā, Atslēdznieku arodskolā Rīgā. 1949. gadā iesaukts Padomju Armijā un 1952. gadā beidzis Padomju Armijas karaskolu Petrozavodskā. Artilērists. 1958. gadā demobilizējies kā vecākais leitnants. 1957. gadā neklātienē beidzis Rīgas republikānisko neklātienes vidusskolu, 1965. gadā — LVU Fizikas un matemātikas fakultāti cietvielu fizikas specialitātē. Viņa diplomdarba tēma bija “Kodolstarojuma iedarbības mehānisms uz ferītu elektrovadamību”. 1967. gadā pēc augstskolas beigšanas A. Kasparovičam piešķirta kapteiņa pakāpe. Pēc demobilizācijas no armijas A. Kasparovičs strādājis Rīgas Autoelektroaparātu rūpnīcā, LVU Fizikas un matemātikas fakultātē, LPSR ZA Fizikas institūtā, Vissavienības Elektronu tehnikas izmēģinājumu institūtā. Vairāku zinātnisko publikāciju autors, reģistrējis vairākus izgudrojumus un patentus.

1981. gadā aizgājis pensijā, bet jau 1982. gadā atsācis darbu kā darba drošības inženieris Zvejnieku kolhozā “9. maijs”. No 1988. līdz 1991. gadam atkal strādājis LU Fizikas un matemātikas fakultātē.

Ar Latvijas Zemessardzes izveidošanu, no 1991. gada atgriezies militārajā dienestā — sākumā LR Zemessardzes štābā par Štāba apmācības daļas priekšnieku, 1992. gadā viņu pārcēla uz Kara Akadēmiju (sākumā Nacionālo Aizsardzības akadēmiju) par redakcijas un izdevniecības nodaļas priekšnieku. 1993. gadā viņš iecelts par Apgāda “Junda” direktoru.

Andrejs Kasparovičs miris 1994. gada 1. martā Rīgā, apglabāts 2. Meža kapos.

Latvijas Republikas bruņoto spēku atjaunošana

Andrejs Kasparovičs no pirmajām dienām iesaistījās Latvijas Tautas frontē. 1989. gada 17. jūnijā Rīgā Latvijas Valsts Universitātes Lielajā aulā notika Latviešu strēlnieku apvienības dibināšanas konference. Šajā apvienībā iesaistījās patriotiski noskaņoti latviešu virsnieki un kareivji. Kasparovičs bija viens no tās organizētājiem un iesaistījās Reglamentu izstrādāšanas komisijas darbā, izprotot, ka šis darbs būs nepieciešams neatkarīgas Latvijas armijai un zemessardzei. Barikāžu laikā (1991. gadā) A. Kasparovičs piedalījās Augstākās Padomes Aizsardzības operatīvā štāba darbā (ieejas caurlaide Nr. 074) un V sektora aizsardzības organizēšanā un vadīšanā. 1992. gadā, izpildot LR Aizsardzības ministra pavēli Nr. 136 un Aizsardzības Spēku komandiera Daiņa Turlā pavēli (30.07.1992.), A. Kasparovičs kopā ar AS komandantu V. Jaroni, Štāba bataljona priekšnieku Jēkabsonu un 14 šī bataljona kareivjiem kapteiņa Bluķa vadībā 30. jūlija rītā pl. 7.00 miermīlīgi ieņēma PSRS Baltijas Kara apgabala tipogrāfiju (bijušo Latvijas Armijas spiestuvi). 1993. gada 1. jūlijā ar LR Aizsardzības ministrijas pavēli Nr. 125 tika apstiprināti valsts uzņēmuma “Apgāds “Junda”” statūti un majors A. Kasparovičs iecelts par tās direktoru.

Visu savu darbību Latvijas Armijas un Latvijas Zemessardzes atjaunošanai un stiprināšanai A. Kasparovičs veltīja virsnieku un zemessargu izglītošanai, mācību materiālu sagatavošanai un izdošanai. Tie bija jāsagatavo pilnīgi no jauna, jo pirmskara Latvijas teksti bija novecojuši. Tulkošanai no krievu vai angļu valodas trūka latviešu valodas terminoloģijas.

Kā “Jundas” direktors A. Kasparovičs no pirmā brīža saskarās ar finanšu grūtībām. Atjaunotajai valstij visām vajadzībām nepietika naudas. A. Kasparovičs vērsās pie Aizsardzības ministra, pie Valsts Prezidenta, meklēja ārvalstu palīdzību, kas vēl īsti tikai sāka organizēties pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atzīšanas. Tomēr “Junda” savas pastāvēšanas laikā spēja izdot un izplatīt pirmos mācību materiālus: Latvijas Republikas Aizsardzības spēku iekārtas reglaments, Ierindas, militārās disciplīnas, garnizona un sardzes dienesta reglamenti, dažādu ieroču apraksti, A. Andrejeva “Militārās spridzināšanas darbi”, V. Brokāna “Topogrāfija. Komandiera darbs ar karti”, Dž. Šarpa “Patstāvīga valsts aizsardzība bez posta un kara”, K. Klauzevica “ Kara un kara vešanas pamatdomas”. Tika sagatavota un izdota arī F. Justa “Krievu-latviešu militārās leksikas vārdnīca”, 1993. Pēc A. Kasparoviča iniciatīvas no 1994. gada sāka iznākt zinātnisks žurnāls par drošību un aizsardzību “Militārais Apskats”. Komerciālos nolūkos “Junda” izdeva arī daiļliteratūru un reklāmas izdevumus. Šī nelielā uzņēmuma tehnoloģijas bija novecojušas un Valsts pasūtījuma ieviešana noveda pie tā slēgšanas. Apgāds “Junda” likvidēts reorganizācijas procesā izveidojot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Aizsardzības īpašumu fonds" ar Aizsardzības ministrijas 1997. gada 3. novembra rīkojumu Nr. 214.

Andrejs Kasparovčs empīrisku pētījumu rezultātā radīja sociālās attīstības prognozes, kuras saistītas ar laika cikliem. Vēsturisko notikumu hronoloģijas analīze ļauj prognozēt riskus tautai un valstij nākotnē (Kasparovičs A. Vēstures loģika līdzībās jeb karš un miers 12 gadu ciklos. “Atpūta”, nr 11/12. Rīga, 1993). Pēc šis prognozes karš sākas 2022. gadā.^{[nepieciešama atsauce]}

Apbalvojumi

Personīgais ierocis par priekšzīmīgu pienākumu izpildīšanu un nozīmīgu ieguldījumu valsts aizsardzības sistēmas veidošanā. LR Aizsardzības Ministra pavēle Nr. 100 14.07.1993.