Anhela ūdenskritums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Anhela ūdenskritums

Anhela ūdenskritums (spāņu: Salto Ángel, pemonu: Kerepakupai Meru — 'dziļākās vietas ūdenskritums' vai Parakupá Vená — 'kritums no augstākā punkta') ir ūdenskritums Venecuēlā, pasaulē augstākais ūdenskritums, kura kopējais augstums ir 979 (pēc citiem datiem 1054 vai 1059) metri un platums 107 metri. Ūdens nepārtraukti krīt 807 metru garumā. Ūdenskritums nosaukts Džeimsa Eindžela vārdā, kurš pārlidoja šo ūdenskritumu 1935. gadā un tādējādi to arī atklāja.

Ūdenskritums atrodas Venecuēlas tropiskajos mežos Gvajānas plakankalnē. Ūdenskritums krīt no Aujantepuja kalna un no tā izveidojas Kerepa, kas ietek Čurunas upē, Karao pietekā. "Čuruna" vietējā pemonu valodā nozīmē "zibens".

Upi, kuru veido Anhela ūdenskrituma ūdeņi, sauc gan par Kerepu, vārdā, kuru tai devuši vietējie iedzīvotāji, gan par Gauju. Latvijas upes Gaujas vārdā to nosauca Venecuēlā dzīvojušais latviešu pētnieks Aleksandrs Laime, kurš ir pirmais zināmais cilvēks vēsturē, kurš līdz Anhelam nonācis ar kājām.