A. Rožkalne beigusi Latvijas Universitāti. Publicējas kopš 1975. gada. Ieguvusi doktora grādu par disertāciju „Analītiski psiholoģiskā romāna attīstība latviešu literatūrā” (1984).[2]
Strādā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, no 2008. līdz 2016. gadam tā izdevniecības vadītāja.
Pētījumi par latviešu prozu, vairākkārt pievērsusies Kārļa Zariņa, Gundegas Repšes, Astrīdes Ivaskas un Veltas Sniķeres daiļradei. Sarakstījusi komentārus Imanta Ziedoņa Rakstiem (1–11, 1995–2001), sastādījusi zinātnisko rakstu krājumus „Materiāli par..” (1991–2002), K. Zariņa sentenču krājumu "Pārdomas, baložiem maizi drupinot" (1992), rakstu krājumu „Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē” (2001), E. Salnas dzejoļu izlasi „Paisuma pali” (1996) un K. Zāles dzejoļu krājumu „Atspulgi nes” (2000), Rīgai veltītu dzejoļu krājumu „Ko dziedāja Rīgas gaiļi” (2001, līdzautore), A. Ivaskas krājumu "Dzeja un atdzeja" (2007), V. Sniķerei veltītu rakstu krājumu „Gaisma un noslēpums” (2010).
Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1998. gada. Saņēmusi Rakstnieku savienības „Kritiķa kausu” par monogrāfiju „Palma vējā”. 2016. gadā ieguvusi V. Plūdoņa balvu literatūrzinātnē par monogrāfiju „Lauva: dzejniece Astrīde Ivaska”. 2017. gadā saņēmusi Literatūras gada balvas speciālo balvu par pētījumu „Kārļa Zariņa burvju aplis”.[3]
