Velta Sniķere

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Velta Sniķere
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 25. decembrī (98 gadi)
Veļikije Luki, Padomju Krievija
Dzīves vieta Londona
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība
Valoda latviešu
Žanri Dzeja

Velta Sniķere (dzimusi 1920. gada 25. decembrī) ir latviešu dzejniece un jogas skolotāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1920. gada 25. decembrī ārsta Reinholda Sniķera ģimenē Veļikije Lukos, viņas vecākiem ar vilcienu atriežoties mājup no pilsoņu kara bēgļu gaitām. Mācījās Rīgas 8. pamatskolā, tad Rīgas 1. ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas studēja Latvijas Universitātē filozofiju. Jau no jaunības V. Sniķere interesējās par jogu un dejas mākslu, no 13 gadu vecuma mācījusies pie Latvijas Jogas biedrības vadītāja Harija Dīkmaņa.[1] 1941. gadā iznāca viņas pirmā dzejas publikācija. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā viņa kopā ar draudzeni devās bēgļu gaitās uz uz Austriju. 1946. gadā pārcēlās uz dzīvi Londonā.

No 1954. līdz 1958. gadam viņa bija dejotāja Rama Gopala indiešu deju grupā. 1965. gadā Sniķere kļuva par jogas skolotāju, no 1972. gada Anglijā organizēja un vadīja jogas skolotāju kursus. Aktīvi darbojās arī Latvijas PEN kluba Londonas nodaļā, kas apvienoja latviešu rakstniekus trimdā.

No 1950. līdz 2010. gadam publicēja septiņus dzejas krājumus, veica arī Zinaīdas Lazdas un Andreja Eglīša dzejas atdzejojumus angļu valodā.

Dzejas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Veltas Sniķeres dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un mītisko pasaules izjūtu un tēlainību. Viņas dzejas centrālā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, piesātināts spriegums.[2]


Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Trīs autori [kopā ar Dzintaru Sodumu un Ojāru Jēgenu]. Stokholma: Daugava, 1950.
  • Nemitas minamais. Čikāga: A. Kalnājs, 1961.
  • Piesaukšana. Kopenhāgena: Imanta, 1967.
  • Lietu mutes [izlase]. Rīga: Artava, 1991.
  • Pietuvoties vārdiem [izlase]. Rīga: Valters un Rapa, 2003.
  • Savādībiņas. Rīga: Valters un Rapa, 2009.
  • Pieredze. Rīga: Mansards, 2010.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]