Gundega Repše

Vikipēdijas lapa
Gundega Repše
Gundega Repše
Personīgā informācija
Dzimusi 1960. gada 13. janvārī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Dzīves vieta Rīga
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1979—pašlaik
Žanri stāsti, romāni, esejas
Apbalvojumi Baltijas Asamblejas balva (2018)

Gundega Repše (dzimusi 1960. gada 13. janvārī Rīgā) ir latviešu rakstniece un mākslas zinātniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960.—1990.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Repše dzimusi strādnieku ģimenē. Mācījusies Rīgas 50. vidusskolā un 36. vidusskolā. Repšes mātesmāsas vīrs ir pazīstamais mākslinieks Kurts Fridrihsons. Viņš veicinājis rakstnieces personības tapšanu, viņa tam pievērsusies arī savos darbos, piemēram, romānā-esejā Pieskārieni.

1985. gadā beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu. Bijusi referente Mākslinieku savienībā (1985-1992), līdzstrādniece žurnālā “Liesma”, laikrakstā “Labrīt”, “Izglītība un Kultūra”, žurnālā “Karogs”, kopš 90. gadiem ir profesionāla rakstniece.

Pirmā publikācija ir stāsts „Kamielis Vecrīgā” laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1979. gadā. Kopš 1982. gada Repše publicē rakstus un recenzijas par literatūras, mākslas un sabiedriskiem jautājumiem. Pirmais stāstu krājums Koncerts maniem draugiem pelnu kastē tiek pieskaitīts pie “jaunā viļņa” jeb t.s. "nikno meiteņu" prozas, kurā izpaužas nepieciešamība domāt individuāli un atteikties no padomju ideoloģijas tiražētajiem stereotipiem. Romānā Ugunszīme atklāti likteņu pavērsieni un tālaika varas postošā klātbūtne XX gs. 40.—60. gadu Latvijas inteliģencē. Romāns balstās uz reāliem faktiem, jo Latvijā 40. gadu beigās bija literatūras un mākslas darbinieku grupas, kuras vienoja interese par franču kultūru (skatīt: Franču grupa).

1990.—2000.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gados Repše kļūst par vienu no spilgtākajām personībām latviešu mūsdienu prozā. G. Repšes neatslābstošā interese par kultūras procesiem vērojama viņas rakstītajās grāmatu recenzijās un slejās “Dienas” kultūras lappusēs.

Nozīmīgākais Repšes īsprozas krājums ir Septiņi stāsti par mīlu, kur ar daudzveidīgiem mākslinieciskiem paņēmieniem, laika un telpas metamorfozēm, iztēli rosinošiem simboliem un kultūrvēstures citātiem moderni attēlotas atklāsmes, ko izraisa mīlestība.

Romāna Ēnu apokrifs galvenā varone Nīna bēg no dažādu stereotipu slazdiem, kuros viņu mēģina saķert, lai ieslodzītu aprobežotu jūtu pasaulē, tomēr neatrod attaisnojumu savai kaislību dzītajai eksistencei. Šī romāna tulkojums publicēts Vācijā. Romānā Sarkans atkal pausts robežpārkāpšanas motīvs, starp atšķirīgajām romāna daļām ("Cinobrs", "Karmīns" un "Purpurs") nav tiešas saistības, bet tās vieno dzīvības sarkanā pamatkrāsa. Atsaucoties uz H. K. Andersena pazīstamās pasakas motīviem, G. Repše radījusi romānu Īkstīte, par kuru piešķirta Literatūras gada balva kā par 2000. gada labāko latviešu prozas darbu.

2000.—2010.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XXI gadsimtā Repše strādā pie romānu cikla Smagais metāls, kura galvenā varone daļēji ir pašas autores personība dažādos dzīves periodos. Pusaudžu gadiem raksturīgie “vētras un dziņu laikmeta” rituāli ir romānā Alvas kliedziens, ko iedvesmojušas Repšes ilgākā laikā tapušās skolas gadu dienasgrāmatas. Tā fonā XX gadsimta 70. gadu Rīga, bet priekšplānā — dumpīga meitene Rugetta. Otrais romāns Vara rati pievēršas 80. gadiem, kad aizritējusi rakstnieces jaunība, savukārt trešais Dzelzs apvārdošana brīvā formā reflektē par dažādiem viņas dzīves posmiem.

Paralēli top arī citi romāni, stāstu krājumi, kā arī interviju krājumi ar rakstniekiem un grāmatas, kas saistītas ar mākslu un māksliniekiem.

Repše saņēmusi Raiņa un Aspazijas fonda balvu (1993) un Literatūras gada balvu par izcilu devumu 2000. gada prozā.

Kopš 2010. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

G. Repše sāk nodarboties ar Latvijas vēsturei veltītas prozas veicināšanu. 2011. gadā iznāk 12 rakstnieču stāstu krājums "Mēs. XX gadsimts". Tam seko 13 romānu sērija, kuras ietvaros 13 latviešu rakstnieki sarakstīja romānus par dažādiem 20. gadsimta Latvijas vēstures periodiem. Romānu sēriju no 2014. līdz 2018. gadam izdeva apgāds "Dienas grāmata". 2018. gadā G. Repše saņem Baltijas Asamblejas balvu par romānu sērijas "Mēs. XX gadsimts" organizēšanu un šajā sērijā izdoto romānu "Bogene".[1]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stāstu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Koncerts maniem draugiem pelnu kastē. Rīga: Liesma, 1987
  • Septiņi stāsti par mīlu. Rīga: Literatūra un Māksla, 1992
  • Šolaiku bestiārijs. Rīga: Daugava, 1994
  • Ludovika zemes. Rīga: Pētergailis, 2004
  • Stāsti par mācekļiem. Rīga: Dienas grāmata, 2009
  • Vīrs tapīrs un citas radības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ugunszīme. Rīga: Liesma, 1990
  • Ēnu apokrifs. Rīga: Preses nams, 1996
  • Sarkans. Rīga: Preses nams, 1998
  • Īkstīte. Rīga: Pētergailis, 2000
  • Bogene. Rīga: Dienas grāmata, 2016
  • Sarunas ar sīko. Rīga: Dienas grāmata, 2022

Romānu cikls "Smagais metāls":

  • I daļa. Alvas kliedziens. Rīga: Pētergailis, 2002
  • II daļa. Vara rati. Rīga, Dienas grāmata, 2006
  • III daļa. Dzelzs apvārdošana. Rīga: Dienas grāmata, 2011
  • Smagais metāls: trīs daļas. Rīga: Dienas grāmata, 2012

Romānu cikls "Substances":

  • I daļa. Bāreņu nams. Rīga: Dienas grāmata, 2008
  • II daļa. Jauki ļaudis. Rīga: Dienas grāmata, 2014
  • III daļa. Retināts gaiss. Rīga: Dienas grāmata, 2019
  • Substances: romānu trio. Rīga: Dienas grāmata, 2021

Biogrāfiskās esejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pieskārieni: Kurts Fridrihsons. Rīga: Jumava, 1998
  • Tuvplāni: Džemma Skulme. Rīga: Jumava, 2000
  • Sieviete miglā: Līga Purmale. Rīga: Jumava, 2001
  • Brālis: Ojārs Vācietis. Rīga: Pētergailis, 2005
  • Mala. Tā rakstīja Fridrihsons. Rīga: Dienas grāmata, 2010

Citas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gadsimta beigu skatiens. Rīga: Pētergailis, 1999 [intervijas]
  • Pilsoniskā rasa. Rīga: Dienas grāmata, 2007 [slejas]
  • Rakstnieku pavārgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 2012 [receptes]
  • Rakstnieki IR: gadsimta sākuma skatiens. Rīga: Dienas grāmata, 2012 [intervijas]
  • Laiks esi tu. Rīga: Dienas grāmata, 2013 [dienasgrāmatas]
  • Skiču burtnīca. Simts. Rīga: Dienas grāmata, 2019 [dienasgrāmatas]
  • Naži betonā. Rīga: Dienas grāmata, 2022 [slejas]

Darbu tulkojumi citās valodās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Unsichtbare Schatten [Ēnu apokrifs; vācu val.]. Tulk. Matthias Knoll. Köln: DuMont Buchverlag, 1998.
  • Tennets skrik [Alvas kliedziens; zviedru val.]. Tulk. Juris Kronbergs. Stockholm: Ariel, 2010.
  • Boggen [Bogene; angļu val.]. Tulk. Irene Ruff. Rīga: Dienas Grāmata, 2020.
  • Bogenė [Bogene; lietuviešu val.]. Tulk. Jurgis Banevičius. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2022.

Par autori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anita Rožkalne. Poētiskā anatomija. Rīga: Pētergailis, 1999
  • 11 dažādi spalvasbrāļi. Rīga: Likteņstāsti, 2000
  • Anita Rožkalne. Brīvie vektori. Versija par Gundegu Repši. Rīga: Dienas grāmata, 2022

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]