Anna Bormane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Anna Bormane
Anna Bormane
Personīgā informācija
Dzimusi 1896. gada 3. aprīlī
Vecgulbenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1990. gada 2. oktobrī (94 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latviete

Anna Bormane (1896–1990) bija latviešu ārste, Latvijas Universitātes darbiniece, Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle (1934-1940). Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1896. gada 3. aprīlī[1][2] Vecgulbenes pagastā, pagasta skrīvera Otto un Ellas Bormanes, dzimušas Gailītes, ģimenē. Macījās Pēterpils sieviešu ģimnāzijā, studēja Petrogradas Sieviešu medicīnas institūtā un Kijevas Universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē 1923. gadā ieguva Latvijas Universitātes beigšanas diplomu un bija Latvijas Universitātes ķirurģijas katedras asistente pie profesora Paula Stradiņa (1923-1932). 1934. gadā kā pirmā sieviete Latvijā aizstāvēja Dr. med. grādu ar disertāciju „Eksperimentāli pētījumi par trofiskām čūlām ekstremitātē pēc n. ischiadicus bojājuma”. Strādāja Rīgas pilsētas I poliklīnikas ambulancē (1929-1944).[3]

Otra pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1947. gadā atgriezās Latvijā un līdz 1981. gadam bija Rīgas pilsētas 1. poliklīnikas ķirurģe. Mirusi 1990. gada 2. oktobrī, apglabāta Rīgas Meža kapos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dabas un vēstures kalendārs 1996. gadam. - R., 1995. - 13.lpp.
  2. Mūsu jaunās zinātnieces. - Zeltene. -1935. - Nr.4
  3. nekropole.info