Anna Jagailiete

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Anna Jagellona)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karaliene Anna Jagailiete kronēšanās laikā (Mārtiņa Kobera glezna, 1576.)

Anna Jagailiete (lietuviešu: Ona Jogailaitė, poļu: Anna Jagiellonka; 1523—1596) bija no Jagaiļa dinastijas cēlusies Polijas-Lietuvas kopvalsts līdzvaldniece ar titulu "Polijas karalis" (latīņu: Anna Dei Gratia Rex Poloniae) un valdnieka Stefana Batorija sieva (1575—1586).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stefans Batorijs un Anna Jagailiete ar saviem ģerboņiem (Jans Matejko, ap 1875).

Dzimusi 1523. gada 18. oktobrī Krakovā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda I un viņa sievas Bonas Sforcas ģimenē, dižkunigaiša Jagaiļa mazmazmeita.

Pēc tēva nāves 1548. gadā par Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali kļuva viņas vecākais brālis Sigismunds II Augusts (1520-1572), princese Anna kopā ar jaunāko māsu Katrīnu pārcēlās uz dzīvi Mazovijā. Par spīti viņas mātes un brāļa mēģinājumiem izprecināt viņu dažādu Eiropas valstu valdniekiem, Anna palika neprecēta. 1557. gada sākumā viņa kopā ar māsu Katrīnu pārcēlās uz dzīvi brāļa galmā Viļņā.

Livonijas kara laikā princesi Annu mēģināja izprecināt Somijas hercogam Juhanam, Dānijas princim Magnusam, Livonijas ordeņa lielmestram Gothardam. Tomēr, kad Somijas hercogs Juhans ieradās Viļņas pilī, viņš uzstāja uz precībām ar Annas jaunāko māsu Katrīnu. Princese Anna piekrita atteikties un 1562. gada 4. oktobrī Viļņas pilī notika viņas māsas Katrīnas laulības ar hercogu Juhanu, kas pūrā saņēma astoņus pilsnovadus (Paidi, Helmi, Karksi, Tarvastu, Burtniekus, Trikātu, Ērģemi un Rūjienu) īsi pirms tam izveidotajā Livonijas Pārdaugavas hercogistē, kas bija personālūnijā ar Lietuvas dižkunigaitiju.

Princese Anna pārcēlās uz dzīvi Varšavas pilī un palika neprecēta. 1569. gada 1. jūlijā Lietuva un Polija apvienojās vienotā kopvalstī (Ļubļinas ūnija). Pēc karaļa Sigismunda II Augusta nāves 1572. gadā Annas jaunākā māsa Katrīna nesekmīgi mēģināja panākt, lai par jauno karali Seims ievēlētu viņas mazgadīgo dēlu Sigismundu. 1573. gadā Francijas princis Anrī solīja precēt princesi Annu, ja tiktu ievēlēts par Polijas karali, tomēr savu solījumu nepildīja. Pēc tam, kad Anrī 1575. gadā atteicās no Polijas-Lietuvas valdnieka pienākumiem un aizbrauca atpakaļ uz Franciju, Seims Annai piešķīra Polijas karalistes infantes titulu (Anna, Dei Gratia Infans Regni Poloniae).

1575. gada decembrī infante Anna tika ievēlēta par Polijas karali un 52 gadu vecumā piekrita apprecēties ar Transilvānijas vaivadu Stefanu Batoriju. 1576. gada 1. maijā Krakovas Vāvela katedrālē abi tika kronēti par Polijas-Lietuvas līdzvaldniekiem. Viņas vīrs bija aizņemts Livonijas karā līdz 1582. gadam, bet karaliene Anna ar galmu uzturējās Varšavas pilī. Pēc karaļa nāves 1586. gada decembrī viņa atteicās no valdīšanas un atbalstīja māsasdēla Sigismunda III ievēlēšanu.

Mirusi Varšavā 1596. gada 9. septembrī, apglabāta Krakovas katedrālē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]