Gothards Ketlers

Vikipēdijas lapa
Gothards Ketlers
Gotthard von Kettler
Livonijas ordeņa mestrs
Amatā
ap 1559. gada 15. septembri — 1562. gada 5. marts
Priekštecis Vilhelms Firstenbergs
Livonijas vietvaldis
Amatā
1562. gada 5. marts — 1566. gada 26. decembris
Pēctecis Jānis Hodkevičs
Kurzemes un Zemgales hercogs
Amatā
1562. gada 5. marts (1566. gada 26. decembris) — 1587. gada 17. maijs
Pēctecis Vilhelms Ketlers
Frīdrihs Ketlers

Dzimšanas dati 1517. gada 2. februārī
pie Anrehtes Vestfālenē
Miršanas dati 1587. gada 17. maijā (70 gadu vecumā)
Jelgava, Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Apglabāts Jelgavas pils kapenēs, Jelgava
Dinastija Ketleru dinastija
Tēvs Gothards Ketlers no Melrihas
Māte Sofijas no Neselrodas
Dzīvesbiedrs(-e) Mēklenburgas Anna
Bērni Vilhelms Ketlers
Frīdrihs Ketlers

Gothards I Ketlers (vācu: Godthartt Kettler, latīņu: Gothardus Kettler; dzimis 1517. gada 2. februārī netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris 1587. gada 17. maijā Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs, un Livonijas vietvaldis.

Valdnieka tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 1561. gadam Livonijas ordeņa mestrs Gorhards svarīgākos dokumentu parakstīja ar titulu "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Vācu ordeņa meistars Livonijā" (vācu: von gottes genaden wir Godhartt meister deutsches ordens zu Liefflandt).[1]

No 1562. gada viņš sevi titulēja kā: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Kurzemes un Zemgales kungs Livonijā, Polijas karaliskās majestātes vietvaldis un gubernators Livonijā" (vācu: von gottes gnaden wir Gothartt in Lieffland zu Curlandt und Semigalien Herr der königlichenn majestedt zu Poln über Liefflandt stadthalter und gubernator).[1]

1567. gadā jau oficiāli tika lietots Kurzemes un Zemgales hercoga tituls: "No Dieva žēlastības mēs, Gothards, Livonijā Kurzemes un Zemgales hercogs, Viņa majestātes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators Livonijā" (vācu: Godthartt in Lieffland zu Curland vnd Semigallien Hertzogk Der königklichen Maiestett tzu Polen vnd vber Liefflandt Statthalter vnd Gubernator).[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1517. gadā senā Vestfālenes aristokrātu ģimenē, kur bija devītais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bērns. Apmēram 1537. gadā iestājās Vācu ordenī, 1551. vai 1552. gadā kļuva par Livonijas ordeņa finanšu un saimniecības pārzini (Schaffer) ar rezidenci Cēsu pilī, bet 1554. gadā par Daugavpils komturu. Gatavojoties karam ar Rīgas arhibīskapu, mestra koadjūtors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadā nosūtīja komturu Ketleru vervēt algotņus uz vācu zemēm.

1558. gadā, sākoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par Vīlandes komturu, 1558. gada 9. jūlijā komturu Gothardu Ketleru ordeņa sanāksmē Valkā ievēlēja par mestra koadjūtoru. 1558. gadā viņš vadīja 500 algotņu un vismaz 3000 latviešu karavīru uzbrukumu krievu spēkiem, kas bija ieņēmuši Tērbatas bīskapijas zemes. Kādā no kaujām viņš krita no zirga un lauza kāju, tādēļ Tērbata palika neieņemta. Saņēmis plašas pilnvaras, Ketlers augustā devās uz Viļņu, kur veda sarunas par protekcijas līguma noslēgšanu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu. 31. augustā tika noslēgts Viļņas līgums, kurā ordenis ieķīlāja Lietuvai Bauskas, Rēzeknes, Ludzas, Daugavpils, Sēlpils cietokšņus.

Livonijas ordeņa mestrs (1559)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc atgriešanās Livonijā 1559. gadā Gothards Ketlers panāca mestra Firstenberga atcelšanu no amata un pats tika ievēlēts par ordeņa Livonijas mestru, pāriedams luterticībā. 1561. gada 28. novembrī viņš Viļņā parakstīja līgumu (t.s. Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru Livonija nonāca Polijas-Lietuvas pakļautībā, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. Kā atlīdzību par savu uzticību viņš un viņa pēcnācēji saņēma mantojumā Kurzemi un Zemgali, kuru pārvaldīja kā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis. Oficiāli viņš 1562. gada 5. martā Rīgas pils kapitula zālē atbrīvoja ordeņa bruņiniekus no dotā zvēresta un ordeņa mestra regālijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam Melnajam, pretī saņemot Kurzemes hercoga kroni.

Ketleru dzimtas un Kurzemes hercogistes ģerboņi uz 1576. gadā Jelgavā kaltā šiliņa. Aversa leģenda: *DVCIS.CVR.ET.SEMIGAL (Kurzemes un Zemgales hercogiste), reversa leģenda: *MONE*NOVA*ARGENTE (jaunā sudraba monēta)
Gotharda, Livonijas hercoga Kurzemē un Zemgalē lielais ģerbonis

Kurzemes hercogs un Livonijas vietvaldis (1562)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunais valdnieks enerģiski ķērās pie savas valsts pārveides. 1565. gadā viņš lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas. Revīzijas vadīja pirmajā gadā Stefans Bilovs, nākamajā gadā šai darbā viņam sekoja Aleksandrs Einhorns un Zalomons Hennings.

1566. gada 11. martā viņš apprecējās ar Mēklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-Güstrow, 1533.-1602.). Par savu rezidenci hercogs izvēlējās Rīgas pili. Kad Rīgas brīvpilsēta atteicās pievienoties Livonijas un Lietuvas reālūnijai, Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards 1566. gada beigās savu rezidenci pārcēla uz Sēlpili, pēc 1575. gada par hercoga rezidenci kļuva Kuldīgas pils, bet 1578. gadā Jelgavas pils.

Revīzijas ziņojumā bija minēts, ka hercogvalstī ir tikai trīs lielākas baznīcas Jelgavā, Bauskā un Dobelē, citās pilsētās un miestos ir mazi koka lūgšanu nami. Ļaudis dzīvojot tumsībā un māņos, daudzi no viņiem nomirstot nekristīti. Pēc hercoga Gotharda priekšlikumu 1567. gadā Kurzemes landtāgs nolēma celt 70 baznīcas un pie astoņām no tām ierīkot skolas un nabagu mājas. 1570. gadā tika apstiprināta Einhorna izstrādātā baznīcas kārtība. Hercogs uzdeva superintendentam un sevišķam baznīcu pārlūkam, mazākais, ik pa diviem gadiem reizi apceļot draudzes, pārklaušināt zemniekus, pārlūkot mācītājus un skolotājus viņu darbībā.

Savā darbībā viņš sadūrās ar bijušo ordeņa bruņinieku, īpaši ar Dobeles komtura Matīsa fon der Rekes pretestību. 1570. gada viņš bija spiests apstiprināt t.s Gotharda privilēģiju, piešķirdams muižniekiem plašas mantojuma tiesības uz agrāk piešķirtajām muižām.

Kurzemes un Zemgales hercogs (1579)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1578. gadā jaunais Polijas karalis Stefans Batorijs par Livonijas Pārdaugavas hercogistes administratoru apstiprināja hercoga Gotharda radinieku Georgu Radvilu, bet 1579. gadā no jauna apstiprināja Gothardu Ketleru par Kurzemes hercogu.

Gothards Ketlers mira 70 gadu vecumā Jelgavas pilī 1587. gada 17. maijā. Savā testamentā, kas sastādīts dažus mēnešus pirms hercoga nāves, Gothards lūdza viņu apglabāt jaunierīkotajās Jelgavas pils baznīcas kapenēs. Hercoga varu Gothards atstāja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, atkārtojot noteikumu par hercogistes vienotības saglabāšanu. Frīdriham hercogs piešķīra Zemgali ar centru Sēlpilī, bet Vilhelmam – Kurzemi ar centru Kuldīgā. Jelgavu Frīdrihs saņemtu pēc mātes nāves. Līdz Vilhelma pilngadībai galmam bija jāuzturas pārmaiņus Kuldīgā un Sēlpilī.

Viņam bija septiņi bērni, no kuriem četri sasniedza pilngadību. Savu valsti viņš sadalīja abiem dēliem Frīdriham un Vilhelmam, meitu Annu izprecināja lietuviešu kunigaitim Albertam Radvilam, bet meitu Elizabeti Tešenes hercogam Ādamam Vencelim (Adam Wenzel von Teschen). Viņa pēcnācēji hercogistē valdīja līdz pat 1737. gadam.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ketleru dzimtas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilhelms Firstenbergs
Livonijas Ordeņa mestrs
1559. gada septembris - 1562. gada 5. marts
Pēctecis:
-
Priekštecis:
-
Livonijas vietvaldis
1562. gada 5. marts - 1566. gada 26. decembris
Pēctecis:
Jānis Hodkevičs
Priekštecis:
-
Kurzemes hercogs
1562. gada 5. marts - 1587. gada 17. maijs
Pēctecis:
Vilhelms Ketlers
Priekštecis:
-
Zemgales grāfs
1562. gada 5. marts - 1587. gada 17. maijs
Pēctecis:
Frīdrihs Ketlers
(no 1618. gada Kurzemes un Zemgales hercogs)