Pāriet uz saturu

Anna Kareņina

Vikipēdijas lapa
"Anna Kareņina"
"Anna Kareņina"
Autors(-i) Ļevs Tolstojs
Oriģinālais
nosaukums
Анна Каренина
Valoda krievu
Žanrs(-i) reālisms
Izdevējs Russkiy vestnik
Izdota 1877
Lappuses 864

"Anna Kareņina" (krievu: Анна Каренина) ir krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romāns, kas pirmoreiz ticis publicēts laikā no 1873. līdz 1877. gadam žurnālā Russkiy vestnik, tomēr pirmais izdevums grāmatas formātā bija 1878. gadā. Kopā ar citu lielo prozas darbu "Karš un miers" "Anna Kareņina" tiek uzskatīts par Tolstoja lielāko literāro sasniegumu.

Darbs ir par augstākās sabiedrības dāmu Annu Kareņinu, kas pamet savu vīru un dēlu, lai uzsāktu kopdzīvi ar grāfu Vronski.

Pēc romāna "Anna Kareņina" motīviem uzņemtas daudzas filmas. Galveno lomu attēlojušas tādas slavenas aktrises ka Grēta Garbo 1935. gada filmā, Vivjena Lī 1948. gada filmā, Sofija Marso Bernarda Rouza filmā "Anna Kareņina" (1997) un Kīra Naitlija Džo Raita filmā "Anna Kareņina" (2012).

Iestudējumi Latvijā

[labot | labot pirmkodu]

Romāna dramatizējumi vairākkārt tikuši iestudēti Latvijas teātros. Pirmo reizi tas iestudēts Rīgas Latviešu teātrī (Interimteātrī) 1912. gadā Reinholda Veica režijā, viņam arī atveidojot Vronska lomu. Annas Kareņinas lomā bija Jūlija Skaidrīte, Kareņina lomā Aleksandrs Mihelsons, Dolliju atveidoja Dace Akmentiņa. 1914. gadā tapa iestudējums Liepājas Latviešu teātrī Teodora Podnieka režijā ar pašu režisoru Kareņina, Lūciju Neibergu Annas un Osvaldu Ģertsonu Vronska lomās. 1931. gadā Liepājas Jaunajā teātrī tapa iestudējums Friča Rodes režijā ar Emmu Ezeriņu Annas lomā. Šo pašu lomu aktrise atveidoja arī 1933. gadā Jelgavas Latviešu teātra iestudējumā Žaņa Kopštāla režijā ar Nikolaju Kraukli Kareņina un Paulu Zālīti Vronska lomās. 1949. gadā tapa sevišķi spilgts iestudējums Dailes teātrī Eduarda Smiļģa inscenējumā un Felicitas Ertneres režijā ar Lilitu Bērziņu Annas lomā, kas ir viena no aktrises nozīmīgākajām lomām, Arturu Filipsonu, vēlāk arī Luiju Šmitu, Osvaldu Krēsliņu Kareņina un Hermani Vazdiku Vronska lomās. 1955. gadā šī izrāde piedzīvoja atjaunojumu. 1961. gadā Liepājas teātrī to iestudēja Nikolajs Mūrnieks ar Irmgardi Mitrēvicu Annas, Vili Verneru Kareņina un Haraldu Strahovu Vronska lomās. 1967. gadā tapa izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī (tolaik Drāmas teātrī) Alfrēda Jaunušana režijā ar Veltu Līni Annas, Žani Katlapu Kareņina un Juri Pļaviņu Vronska lomās. 1981. gadā Liepājas teātrī šo darbu iestudēja Oļģerts Kroders ar Andu Albuži Annas, Jāni Dreiblatu Kareņina un Juri Āboliņu Vronska lomās. 1996. gadā tapa iestudējums Valmieras teātrī Feliksa Deiča režijā ar Daci Everss Annas, Jāni Zariņu Kareņina un Tālivaldi Lasmani Vronska lomās. 2010. gadā tika iestudēta izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī Mihaila Gruzdova režijā ar Indru Rogu Annas, Edmundu Freibergu Kareņina un Ģirtu Liuziniku Vronska lomās.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]