Ansis Kaupēns
| ||||||||||||
Ansis Alberts Kaupēns (1895. gada 2. novembris — 1927. gada 6. maijs) bija latviešu slepkava un laupītājs. Leģendāra persona Latvijas kriminālistikas vēsturē.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis kā Alberts Kaupēns 1895. gada 2. novembrī Vecplatones pagastā.[2] Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā iesaukts Krievijas Impērijas armijā, 1919. gadā dienēja Padomju Latvijas armijas 9. latviešu strēlnieku pulkā. 1919. gadā viņš dezertēja, 1919. gada decembrī Kaupēnu iesauca Latvijas armijā, bet viņš atkal dezertēja un Krievijas bēgļu karantīnā saņēma pasi uz Anša Kaupēna vārda.
1920. gada 29. janvārī viņš pastrādāja savu pirmo laupīšanu, savukārt pēdējo — 1926. gada 29. maijā.[3] Šajā laika posmā veicis vairāk nekā 30 laupīšanas un 19 slepkavības, ir arī dedzinājis. Spējis apstādināt un aplaupīt Viesītes šaursliežu dzelzceļa pasažieru vilcienu (1923. gada 27. septembrī mežā starp Sunāksti un Daudzevu), pārsvarā laupījis ap lielceļiem.[3] Ikdienā strādājis Jelgavā par tapsētāju.[1]
Arestēts 1926. gada 8. jūnijā, 1927. gada 6. maijā A. Kaupēnam tika izpildīts nāvessods pakarot. Viņš tika aprakts Svētes pagastā.[3] Vēlāk viņa vārds kļuva par romantiska dēkaiņa simbolu.[1]
"Iedzīvotājos, sevišķi pēc laupīšanas uz Rīgas šosejas radās pārliecība, ka laupītājs ir kāds vietējais, labs apstākļu pazinējs, jo policija notikuma vietā ieradās jau pēc apmēram 20 min. Aizsargi aizsprostoja visus ceļus un tikai labs vietas pazinējs varēja izbēgt. Drīz policija uz aizdomu pamata arī apcietināja kādu tapsētāju-galdnieku Ansi Kaupēnu, kurš vēlāk izrādījās par jau sen meklēto dezertieri Albertu Kaupēnu. [..] Galvenāki Kaupēna darbi: Daudzevas vilciena apturēšana un aplaupīšana, Sveķu māju saimnieka un viņa kalpa noslepkavošana netāļu no Taurkalna stacijas, Taurkalna koku zāģētavas kasiera aplaupīšana, četru sieviešu noslepkavošana, iebrukums zemnieku mājās Braknu pagastā un saimnieka noslepkavošanā, dzelzceļnieka Māriņa noslepkavošana un pārdrošais uzbrukums Jelgavas-Rīgas šosejā. Tagad noskaidrojās, ka Māriņu Kaupēns nav gribējis aplaupīt, bet gājis aplaupīt Berlīnes ātrvilcienu. Granāta kurai vajadzēja uzspridzināt Berlīnes vilcienu, Kaupēns, acīmredzot nepazīdams dzelzceļa pārmijas, bija novietojis nepareizā vietā, caur ko vilciena riteņi granātu neķēra un vilciens laimīgi aizbrauca briesmām garām. Laupītāju bija ievērojis pārmijnieks Māriņš un bija laupītājam uzsaucis stāvēt. Kaupēns baidīdamies, ka Māriņš viņu nesagūsta, bija Māriņu nošāvis un pēc tam aplaupījis."[4]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par Kaupēnu ir sarakstītas vairākas grāmatas, tai skaitā Andra Grūtupa sarakstītā "Tiesāšanās kā māksla". Pēc šīs grāmatas motīviem ir arī uzņemta filma "Kaupēns".[5] Kaupēna tēls izmantots rokoperā "Kaupēn, mans mīļais!".[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 354. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ Ansis Kaupēns (1895-1927)
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Teiksmu apvītais slepkava Kaupēns
- ↑ Aizkulises Nr. 13, 1.4.1927.
- ↑ «Šodien pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma "Kaupēns"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. decembrī. Skatīts: 2011. gada 2. novembrī.