Pāriet uz saturu

Nord-Express

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ekpresvilcienu. Par 2024. gada dokumentālo filmu skatīt rakstu Nord Express (filma).
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara
Art deko stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)

Nord-Express ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja Parīzi/Londonu ar Berlīni un tālāk ar Pēterburgu/Rīgu (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/Varšavu (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz Kopenhāgenu (1946-2007).

Priekšvēsture

[labot | labot pirmkodu]

1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kas Daugavpilī savienojās ar 1860. gadā izbūvēto dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils, ko 1862. gadā caur Viļņu pagarināja līdz Varšavai un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars Lentvare-Kauņa-Kēnigsberga to savienoja ar Berlīni.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas Impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).[1]

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti.

1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-Breslava-Krakova-Ļviva-Bukareste.

Otrā pasaules kara un Baltijas valstu okupācijas dēļ vilciena kustība pārtrūka. Pēc kara beigām padomju okupācijas varas dzelzceļu pārvalde pārbūvēja visas Baltijas valstu standarta (normālplatuma) sliedes uz Krievijas platuma platsliežu ceļiem. Sākoties dzelzs priekškara ērai, vilcienu 1951. gadā pārveidoja par standarta klases nakts maršrutu Parīze–Hamburga–Kopenhāgena ar atzariem uz Stokholmu un Oslo, Vācijas pārvadātāja Deutsche Bahn (DB) D-Zug līnijas ietvaros. Pakāpeniski maršruts zaudēja popularitāti konkurencē ar lidojumiem un autotransportu. 1997. gadā posmā Āhene–Kopenhāgena ieviesa DB Nachtzug AG divstāvu vilcienus.

2007. gada 9. decembrī Nord Express maršruts oficiāli beidza pastāvēt, kad to pārveidoja par DB CityNightLine pakalpojuma maršrutu CNL 40347/40348 "Borealis" ar sākumpunktu Amsterdamā. 2016. gadā DB slēdza visus nakts vilcienu maršrutus.

Kustības saraksts (1914)[2]

[labot | labot pirmkodu]
Ekspresvilciena Nord-Express maršruti 1925. — 1997. gadā
atiet valsts stacija km (verstis) atiet
20:00
(trešdien un
sestdien)		Krievijas ImpērijaPēterburga
(Varšavas stacija)		010:30 pienāk
(pirmdien un piektdien)
20:44Krievijas ImpērijaGatčina45
(42)		09:50
22:02Krievijas ImpērijaLuga140 (129)08:34
00:09Krievijas ImpērijaPleskava273 (257)06:21
02:14Krievijas ImpērijaKārsava393 (376)04:00
piekabina
Rīgas vagonu		04:19Krievijas ImpērijaDaugavpils519 (497)01:49atkabina Rīgas vagonu
07:03Krievijas ImpērijaViļņa704 (658)22:58
08:53Krievijas ImpērijaKauņa789 (755)21:12
pārsēšanās un muita11:20Krievijas ImpērijaVirbale875 (837)19:46 (+1 stunda)
muita un pārsēšanās
muita11:00
(-1 stunda)		Vācijas ImpērijaEitkūni (Eydtkuhnen)87717:55
11:55Vācijas ImpērijaInsterburga937-
13:23Vācijas ImpērijaKēnigsberga96415:56
15:04Vācijas ImpērijaElbinga108114:23
15:55Vācijas ImpērijaDiršava (Dirschau)111013:46
17:37Vācijas ImpērijaKonica (Conitz)1206-
18:53Vācijas ImpērijaŠneidemīle (Schneidemühl)129011:24
20:41Vācijas ImpērijaLandsberga1407-
sestdienās piekabina
Maskavas sastāvu		22:45Vācijas ImpērijaBerlīne
Silēzijas stacija		153507:58otrdienās
tālāk uz
Varšavu un Maskavu
22:58Vācijas ImpērijaBerlīne
Frīdriha iela		153907:32
23:10Vācijas ImpērijaBerlīne
Zooloģiskais dārzs		154407:20
00:53Vācijas ImpērijaŠtendāle (Stendal)163905:50
03:07Vācijas ImpērijaHannovere179303:57
04:41Vācijas ImpērijaBīlefelde190202:20
06:07Vācijas ImpērijaDortmunde200000:57
06:41Vācijas ImpērijaEsene203300:19
07:04Vācijas ImpērijaDīsburga205623:56
07:27Vācijas ImpērijaDiseldorfa207123:35
08:07Vācijas ImpērijaĶelne211922:58
08:48Vācijas ImpērijaDīrene (Düren)215821:10
09:23Vācijas ImpērijaĀhene218921:39
08:53
(-1 stunda)		Vācijas ImpērijaHerbeštāle (Herbesthal)221921:18 (+1 stunda)
09:05BeļģijaVelkenreda (Welkenraedt)2221-
09:23BeļģijaVervjē (Verviers)223419:49
10:07
Londonas vagoni 		10:15BeļģijaLjēža225919:13piekabina Londonas vagonus
↓10:49BeļģijaJuī (Huy)228818:18↑
↓11:21BeļģijaNamīra (Namur)231917:49↑
↓12:06BeļģijaŠarlruā235617:10↑
↓12:35BeļģijaErkelina (Erquelinnes)238516:41 (muita)↑
↓13:02FrancijaŽemona (Jeumont, robežkontrole)238716:21↑
↓14:08FrancijaSenkantēna247215:22↑
↓16:00
(pienāk)		FrancijaParīze
(Ziemeļu stacija)		262413:45↑
11:37-BeļģijaBrisele
(Ziemeļu stacija)		2359-17:22
12:25-BeļģijaGente2415-16:21
15:30
(prāmis)		-BeļģijaOstende2477-15:32
19:55-Apvienotā KaralisteDuvra-10:40
(prāmis)
23:03-Apvienotā KaralisteLondona
(Čeringkrosas stacija)		-09:00

Pēcvēsture

[labot | labot pirmkodu]

Tiešo bezpārsēšanās starptautisko satiksmi šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem atjaunoja 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā izveidoja vagonu ratiņu maiņas punktu, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā pieņemtā sliežu normālplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.[3] Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, ko pārtrauca nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas Rail Baltica izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava. Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no Šeštokiem līdz Kauņai (Rail Baltica I). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-Bjalistoka.[4]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005
  2. ↑ Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - "Новое время", 1914. — 312 с.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 26. aprīlī.
  4. ↑ «Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June». The Baltic Course. 2016. gada 31. maijs.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nord-Express&oldid=4530734"