Svētes pagasts
| Svētes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jelgavas novads |
| Centrs: | Svēte |
| Kopējā platība:[1] | 59,1 km2 |
| • Sauszeme: | 57,4 km2 |
| • Ūdens: | 1,7 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 720 |
| Blīvums (2024): | 30,0 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Svētes pagasts Vikikrātuvē
| |
Svētes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Svēte, Bramberģes strauts.
Ūdenstilpes: Ruļļu karjers.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mūsdienu Svētes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Boļu muiža (Klein-Swehthof), Jēkaba muiža (Jakobshof, Jēkabnieki), Lielsvētes muiža (Groß-Swehthof, Svēte), Ragu muiža (Ragenhof), Svētes muiža (Bewert-Swehthof).
1920. gada agrārās reformas rezultātā Svētes pagastā esošā Svētes muiža ar Bolu pusmuižu, Viskāļi 143 ha kopplatībā sadalīti 74 vienībās. Nadziņu kroga zemes 45 ha platībā sadalītas 4 vienībās, Vircavas valsts mežniecības zeme 296 ha platībā sadalīta 45 vienībās.[4]
1935. gadā Jelgavas apriņķa Svētes pagasta platība bija 62,89 km² un tajā dzīvoja 1452 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Mazsvētes un Svētes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Svētes ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Svētes ciemam pieveinoja daļu Mazsvētes ciema teritorijas, 1963. gadā — Glūdas ciema kolhoza «Cīņa» teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļu Zaļenieku ciema teritorijas, bet daļu Svētes ciema pievienoja Glūdas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Svētes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Svēte, Jēkabnieki, Muzikanti, Atpūta, Ragumuiža, Slapatas, Vētras.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 41 348 sleja
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||
