Svētes pagasts

Vikipēdijas lapa
Svētes pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Svēte
Kopējā platība:[1] 59,1 km2
 • Sauszeme: 57,4 km2
 • Ūdens: 1,7 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 743
Blīvums (2023): 30,4 iedz./km2
Mājaslapa: www.svete.lv
Svētes pagasts Vikikrātuvē

Svētes pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes: Svēte, Bramberģes strauts.

Ūdenstilpes: Ruļļu karjers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Svētes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Boļu muiža (Klein-Swehthof), Jēkaba muiža (Jakobshof, Jēkabnieki), Lielsvētes muiža (Groß-Swehthof, Svēte), Ragu muiža (Ragenhof), Svētes muiža (Bewert-Swehthof).

1920. gada agrārās reformas rezultātā Svētes pagastā esošā Svētes muiža ar Bolu pusmuižu, Viskāļi 143 ha kopplatībā sadalīti 74 vienībās. Nadziņu kroga zemes 45 ha platībā sadalītas 4 vienībās, Vircavas valsts mežniecības zeme 296 ha platībā sadalīta 45 vienībās.[4]

1935. gadā Jelgavas apriņķa Svētes pagasta platība bija 62,89 km² un tajā dzīvoja 1452 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Mazsvētes un Svētes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Svētes ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Svētes ciemam pieveinoja daļu Mazsvētes ciema teritorijas, 1963. gadā — Glūdas ciema kolhoza «Cīņa» teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļu Zaļenieku ciema teritorijas, bet daļu Svētes ciema pievienoja Glūdas ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Svētes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 360—    
19591 275−6.2%
19671 496+17.3%
GadsIedz.±%
19791 672+11.8%
19891 549−7.4%
20001 624+4.8%
GadsIedz.±%
20111 714+5.5%
20211 696−1.1%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Svēte, Jēkabnieki, Muzikanti, Atpūta, Ragumuiža, Slapatas, Vētras.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 41 348 sleja
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP