Antans Sņečkus
Antans Sņečkus, arī Antans Sniečkus[1] (1903–1974) bija lietuviešu komunists, Lietuvas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs (1936–1974).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1903. gada 7. janvārī Būbleļu ciemā Suvalkijas novadā (netālu no Šaķiem) turīgu zemnieku ģimenē. Pēc vācu uzbrukuma Pirmā pasaules kara sākumā kopā ar vecāku ģimeni 1915. gadā devās bēgļu gaitās uz Voroņežu, kur mācījās ģimnāzijā. Lietuvas brīvības cīņu laikā lielinieciski noskaņotais jauneklis 1919. gadā atgriezās Lietuvā, 1920. gadā iestājās Lietuvas Komunistiskajā partijā (KP) un tika apcietināts par pretvalstisku darbību. Pēc atbrīvošanas 1921. gadā aizbēga uz PSRS, dzīvoja Smoļenskā, kur tika ievēlēts Lietuvas KP Centrālkomitejā. 1926. gadā KP uzdevumā devās atpakaļ uz Lietuvu, kur 1930. gadā viņu apcietināja un 1933. gadā izdeva PSRS. Dzīvoja Maskavā, kur mācījās Starptautiskajā Ļeņina skolā, kā Lietuvas KP pārstāvis darbojās Kominternē, kas 1936. gadā viņu nosūtīja vadīt nelegālo Lietuvas Komunistisko partiju. 1939. gadā viņu apcietināja un piesprieda astoņu gadu cietumsodu.
Pēc Lietuvas okupācijas 1940. gada jūnijā Sņečku atbrīvoja un 15. augustā iecēla par Lietuvas Komunistiskās partijas pirmo sekretāru. No 1941. gada viņš bija VK(b)P Centrālkomitejas locekļa kandidāts un PSRS Augstākās padomes deputāts. Pēc Vērmahta iebrukuma Lietuvā 1941. gada jūnijā A. Sņečkus bēga uz Maskavu, kur turpināja vadīt Lietuvas komunistu partiju un organizēja sarkano partizānu kustību okupētajā Lietuvā.
Pēc kara beigām atgriezās Lietuvā, bija viens no zemnieku kolektivizācijas galvenajiem organizētājiem, PSKP Centrālkomitejas loceklis (1952-1974). Miris 1974. gada 22. janvārī Druskininkos.
No 1975. līdz 1991. gadam Lietuvas ziemeļaustrumu pilsētas Visaginas nosaukums bija Sņečkus (Sniečkus), par godu Antanam Sņečkum.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 108. lpp.
|