Voroņeža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Voroņeža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Voroņeža
pilsēta
Воронеж
Voroņežas panorāma
Voroņežas panorāma
Karogs: Voroņeža
Karogs
Ģerbonis: Voroņeža
Ģerbonis
Location of Voroņeža
Voroņeža (Voroņežas apgabals)
Voroņeža
Voroņeža
Voroņeža apgabala kartē
Koordinātas: 51°40′18″N 39°12′38″E / 51.67167°N 39.21056°E / 51.67167; 39.21056Koordinātas: 51°40′18″N 39°12′38″E / 51.67167°N 39.21056°E / 51.67167; 39.21056
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Voroņežas apgabals
Dibināta 1586. gadā
Pilsētas statuss 1779. gadā
Platība
 • Kopējā 596,51 km2
Augstums 154 m
Iedzīvotāji (2014)
 • kopā 1 014 610
 • blīvums 1 700,9/km²
Laika josla MSK (UTC+3)
Pasta indeksi 394000—394095
Tālruņu kods +7 473
Mājaslapa www.voronezh-city.ru
Voroņeža Vikikrātuvē

Voroņeža (krievu: Воронеж) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs. Atrodas Voroņežas upes krastā 8,5 km no tās ieteces Donā. Attālums no Maskavas — 534 km. Voroņežā dzīvo 1 023 957 (2015) iedzīvotāji. Liels mašīnbūves centrs (lidmašīnu Tu ražošana). Krievijas Melnzemes rajona galvenais centrs.

Nosaukuma rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu slāvu valodnieks Srezņevskis 19. gadsimta otrā pusē uzskatīja, ka vārds "Voroņeža" nāk no vārda "vārnas", tur mītošo putnu vārdā. Vācu valodnieks M. Fazmers, kurš ir autors četrām liela apjoma etimoloģiskajām vārdnīcām krievu valodā, pamatojas uz pieņēmumu, ka nosaukums "Voroņeža" ir saistīs ar apzīmētāju "avs"[nepieciešama atsauce] (melna). Viņš norādīja, ka šie nosaukumi — upes "Voroņeža" (Воронеж) un "krauklis" (ворон) ir saistīti ar ūdens krāsu вороная Voroņežas upē.[1]

Senatnes liecības Voroņežas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas liecības, ka senos laikos Voroņežas teritorijā dzīvojušas vairākas tautas.

Pastāv pieņēmums, ka šī teritorija bijusi kāda grieķu eposa darbības vieta.[2]

Pilsētas ziemeļu nomalē atrodas liels arheoloģijas kompleks Voroņežas Vantīta (Воронежский Вантит). Tas stiepjas gandrīz 11 kilometru garumā, Voroņežas ūdenskrātuves labajā krastā. Šajā kompleksā ietilpst 34 dažādi vēstures pieminekļi no dažādiem laikiem starp 8.—10. gadsimtiem, kā arī 568 dažādi pilskalni.

Pagaidām cara norādījums par Voroņežas celšanu nav atrasts. Arhīvos glabājas bajāra Ņikitas Jurjeva 1586. gada 1. marta norādījums par apsardzes reorganizāciju Maskavas valsts dienvidu nomalē, kurā rakstīts: "Saskaņā ar valsts cara un varenā kņaza Fjodora Ivanoviča norādījumu un spriedumu bajāram Fjodoram Ivanovičam Mstislavskim izveidot pilsētu, nesasniedzot divus Oskola dibenus, un to saukt par Voroņežu..." Tomēr ieraksts uz šī dokumenta "1585" pierāda, ka šī pilsēta ir vecāka, nekā tiek uzskatīts, jo par Voroņežas izveidošanas gadu tiek uzskatīts 1586. gads.

Nemieru laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nemieru gados Voroņeža bija pret oficiālo varu. 1605. gadā Voroņeža atbalstīja viltvārdi — cilvēku, kurš izlikās par Dmitriju I. 1610. gadā Voroņeža oficiāli izrādīja atbalstu šim viltvārdim, kurš uzturējās Voroņežas teritorijā. Tā arī viltvārdim neizdevās pārdzīvot nepatikšanas, jo 1613. gada 22. decembrī viņš tika nogalināts. Tomēr Voroņežas iedzīvotāji nezvērēja uzticību poļu izcelsmes caram Vladislavam.

1613. gada 29. jūlijā (pēc vecā stila) notika dumpīgu kazaku uzbrukums, taču uzbrukums tika novirzīts uz ziemeliem no pilsētas (netālu no tagadējā pilsētas ziemeļu rajona) Pēc uzbrukuma mēģinājuma kazaki aizbēga. Daudzi no viņiem noslīka, šķērsojot Donas upi.

1648. gada jūnijā Voroņežā notika bruņota sacelšanās starp iedzīvotājiem un varas iestādēm, šo sacelšanos vadīja kazaks Herasims Kivušins.

Kuģubūve Voroņežā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

XVII gadsimtā sakarā ar Pētera I gatavošanos karadarbībai pret Osmāņu impēriju radās vajadzība būvēt regulāru krievu jūras-kara floti. Šajā laikā Eiropā sākās gatavošanās karam par Spāņu mantojumu. Krievijas, Austrijas un Venēcijas noslēgtā savienība pret Osmāņu impēriju izjuka. Tādos apstākļos Krievija izvēlējās karot ar Zviedriju. Tapēc Azovas jūras flotes nostiprināšana ar spēcīgākiem kuģiem bija virzīta, lai nepieļautu karadarbību ar Zviedriju un Osmāņu impēriju vienlaicīgi. Pēc Pētera I rīkojuma pilsētā tika izveidotas Voroņežas admiriliātes, kurām bija pakļautas visas pilsētas Voroņežas un Donas krastos. 1696. gada 20. oktobrī Bajāru Dome izdeva rīkjumu par pirmās regulāras jūras flotes izveidi Krievijā. No 1696. gadam līdz 1711. gadam tika uzbūvēti aptuveni 215 kuģu. Pateicoties Azovas flotei tika ieņemts Azovas cietoksnis. Tika parakstīts miera līgums ar Osmāņu impēriju par karu ar Zviedriju. 1708. gadā tika izveidota Azovas guberņa, par kuras centru kļuva Azova, bet pēc cara nāves 1725. gadā- Voroņeža, un apgabals tika nosaukts par Voroņežas apgabalu.

Voroņeža 19. gadsimtā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

19. gadsimtā Voroņežas iedzīvotāji piedalījās 1812. gada Tēvijas karā un Krimas karā. 1812. gadā no Voroņežas un Voroņežas guberņas iedzīvotājiem tika izveidoti 10 karavīru pulki. 1853. gadā sākās Krimas karš. Sakarā ar to 1855. gada 27. septembrī Krievijas cars Aleksandrs II izziņoja karastāvokli Voroņežas guberņā. Divu gadu laikā vietējā pašpārvalde Krimas karā (1853-1856) iztērēja 67 tūkstošus sudraba rubļu.

1832. gadā Voroņežā notika svinīga ceremonija par godu Svētā Mitrofana mošejas atvēršanai, uz kuru atbrauca imperators Nikolajs I. Šis pasākums aizēnoja neseno Voroņežas holēras epidēmiju, kuru pilsētā ienesa svētceļnieki. 1833. gada sausuma dēļ Voroņežas province cieta badu. Izmantojot labos sakarus, Voroņežas gubernators D. N. Begičevs bada novēršanai saņēma ievērojamu naudas summu bada novēršanai. Krīze bija pārvarēta, jau 1853. gadā notika pirmā lauksaimniecības darbu izstāde.

1845. gadā tika atvērts Voroņežas kadetu korpuss kņaza Mihaila Pavloviča vārdā, kurā mācijās S. Mosins, A. Lodigins, G. Plehanovs un citi. 1878. gadā G. Plehanovs atbrauca uz Voroņežu, lai piedalītos organizācijas "Zemei un brīvībai" sanāksmē.

20. gadsimta sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gadā Voroņežā notika grautiņi, sacelšanās Voroņežas disciplinārajā bataljonā un divi politiskie streiki. Decembra streiks notika 8. decembrī, saņemot tās organizatoru telegrammu no Maskavas par Viskrievijas politiskā streika sākumu. 12. decembrī kļuva zināms par bruņotas sacelšanās sākumu Maskavā, pēc kuras Maskavā notika mītiņš, kurā piedalījās 7000 Voroņežas iedzīvotāju. Radās sacelšanās draudi, tādēļ 16. decembrī, Voroņežā tika izsludināts karastāvoklis. Ar augstāko iestāžu palīdzību nemieri Tambovā tika pārtraukti. 1908. gada aprīlī pēc Centrālās Komitejas Sociālrevolucionāru partijas sprieduma tika veiktas daudzskaitlīgas represijas pret vairāku mītiņu dalībniekiem. Voroņežas gubernatora M. Bibikova karietē nemiernieki iemeta bumbu. Gubernatoram bija savainota roka, auss un vaigs, bet viņa sievai — smadzeņu satricinājums. Spridzinātājs tika nogalināts.

1912. gadā pie dzelzceļa stacijas "Otrožka" tika uzbūvētas Otrožkas dzelzceļa darbnīcas, kas kļuva par pamatu Voroņežas vagonu rūpniecībai. 1913. gadā tiek izveidota pirmā augstākās izglītības iestāde — Pētera Lielā Lauksaimniecības institūts (tagad Voroņežas Valsts Agrārā universitāte). 1914. gada 28. augustā ar domes lēmumu Voroņeža kļuva par Viskrievijas pilsētu savienības biedru. Šī savienība tika izveidota tā paša gada 8-9. augustā, savienība palīdzēja slimajiem, savainotajiem zaldātiem, virsniekiem, cieši sadarbojās ar Viskrievijas zemes savienību un Sarkanā krusta organizācijām.

1917-1941. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918. gadā no Jurjevas tika pārcelta Jurjevas universitāte, uz kuras pamatiem radās Voroņežas republikas universitāte. 1930. gadā radās kīmijas - tehnoloģiju institūts un mežsaimniecības institūts. 1926. gadā Voroņežas ielās parādijās pirmais telefona automāts. 1930. gadā Voroņežā atradās liels aerodroms.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voroņežas cietoksnis tika būvēts Semjona Fjodoroviča Saburova vadībā. 1590. gada aprīlī cietoksnis tika aizdedzināts. Pilsēta gandrīz pilnībā bija iznīcināta. Neskatoties uz to 1594. gadā Voroņeža tika "izcirsta" no jauna.

Pilsētu 1586.gadā dibināja cars Fjodors I kā cietoksni pret Krimas tatāru iebrukumiem. 1695-96.g. cars Pēteris I, sakarā ar Azovas kampaņu, izvēlējās Voroņežu par Krievijas kara flotes izbūves vietu, un Voroņežu uzskata par Krievijas modernās kara flotes dzimšanas vietu. Pētera I laikā Voroņeža kļuva par lielāko pilsētu Krievijas dienvidos.

No 1711.gada Voroņeža ir Azovas guberņas, no 1725.gada — Voroņežas provinces, no 1779.gada Voroņežas vietvaldības, bet no 1824.gada — Voroņežas guberņas centrs. Šajā laikā Voroņeža kļuva par Melnzemes rajona galveno pilsētu ar labi attīstītu pārtikas rūpniecību.

2.pasaules kara laikā Voroņeža cieta lielus postījumus, jo vairāk kā 6 mēnešus frontes līnija gāja pa Voroņežas upi.

Pēc PSRS sabrukuma Voroņežas ekonomiskais stāvoklis krasi pasliktinājās. Pilsētā atrodas Voroņežas universitāte, kurā mācās daudz studentu no ārvalstīm (lielākā daļa no Āfrikas un Āzijas), jo šeit pirmo gadu studē gandrīz visi ārvalstu studenti, lai apgūtu krievu valodu. Šī iemesla dēļ pēdējos gados palielinājies rasistisku incidentu (arī ar nāves gadījumiem) skaits pilsētā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voroņežā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Фасмер М. (1964). Этимологический словарь русского языка: Пер. с нем. 1. Прогресс. 562. lpp.
  2. Жарникова С. (2003). Золотая нить. Вологда: Областной научно-методический центр культуры и повышения квалификации. 248. lpp. ISBN 5-901432-06-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]