Voroņeža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Voroņeža nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Voroņeža
Воронеж
—  pilsēta  —
Voroņežas panorāma
Voroņežas panorāma
Flag of Voroņeža
Karogs
Voroņeža
Ģerbonis
Location of Voroņeža
Voroņeža (Voroņežas apgabals)
Voroņeža
Voroņeža
Voroņeža apgabala kartē
Koordinātas: 51°40′18″N 39°12′38″E / 51.67167°N 39.21056°E / 51.67167; 39.21056Koordinātas: 51°40′18″N 39°12′38″E / 51.67167°N 39.21056°E / 51.67167; 39.21056
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Voroņežas apgabals
Dibināta 1586. gadā
Pilsētas statuss 1779. gadā
Platība
 - Kopējā 596,51 km²
Augstums vjl 154 m
Iedzīvotāji (2014)
 - kopā 1 014 610
 - blīvums 1 700,9/km²
Laika josla MSK (UTC+3)
Pasta indeksi 394000—394095
Tālruņu kods +7 473
Mājaslapa: www.voronezh-city.ru
Voroņeža Vikikrātuvē

Voroņeža (krievu: Воронеж) ir pilsēta Krievijas Eiropas daļas dienvidos, Voroņežas apgabala centrs. Atrodas Voroņežas upes krastā 8,5 km no tās ieteces Donā. Attālums no Maskavas- 534 km. Voroņežā dzīvo 1 023 957 (2015)iedzīvotāji. Liels mašīnbūves centrs (lidmašīnu Tu ražošana). Krievijas Melnzemes rajona galvenais centrs.

Nosaukuma rašanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu Slāvu valodnieks Sreznevskis XIX gadsimta otrā pusē uzskatīja, ka vārds "Voroņeža" nāk no vārda "vārnas", tur mītošo putnu vārdā.Vācu valodnieks M. Fasmer, kurš ir autors četru liela apjoma etimoloģisko vārdnīcu krievu valodā, pamatojas uz pieņēmumu, ka nosaukums Voroņeža ir saistīs ar apzīmētāju "avs" (melna). Viņš norādīja, ka šie vārdi- upes "Voroņeža" un "krauklis' ir saistīti ar ūdens krāsu Voroņežas upē.

Senatnes liecības Voroņežas teritorijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā arheoloģisko izrakumu laikā atrastas liecības, ka senos laikos Voroņežas teritorijā dzīvojušas vairākas tautas.

Pastāv pieņēmums, ka šī teritorija bijusi Grieķu eposa darbības vieta.

Pilsētas ziemeļu nomalē atrodas liels arheoloģijas kompleks "Воронежский Вантит". Tas stiepjas gandrīz 11 kilometru garumā, Voroņežas ūdenskrātuves labajā krastā. Šajā kompleksā ietilpst 34 dažādi vēstures pieminekļi no dažādiem laikiem starp VIII-X gadsimtiem, kā arī 568 dažādi pilskalni.

Pagaidām cara norādījums par Voroņežas celšanu nav atrasts. Arhīvos glabājas bajāra Ņikitas Romanoviča Jurjeva 1586. gada 1. marta norādījums par apsardzes reorganizāciju Maskavas valsts dienvidu nomalē, kurā rakstīts: " Saskaņā ar valsts cara un varenā kņaza Fjodora Ivanoviča norādījumu un spriedumu bajāram Fjodoram Ivanovičam Mstislavskim izveidot pilsētu, nesasniedzot divus Oskola dibenus, un to saukt par Voroņežu..." Tomēr ieraksts uz šī dokumenta "1885" pierāda, ka šī pilsēta ir vecāka, nekā tiek uzskatīts, jo par Voroņežas izveidošanas gadu tiek uzskatīts 1886. gads.

Nemieru laiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nemieru gados Voroņeža bija pret oficiālo varu. 1605. gadā Voroņeža atbalstīja viltvārdi - cilvēku, kurš izlikās par Dmitriju I. 1610. gadā Voroņeža oficiāli izrādīja atbalstu šim viltvārdim, kurš uzturējās Voroņežas teritorijā. Tā arī viltvārdim neizdevās pārdzīvot nepatikšanas, jo 1613. gada 22. decembrī viņš tika nogalināts. Tomēr Voroņežas iedzīvotāji nezvērēja uzticību poļu izcelsmes caram Vladislavam.

1613. gada 29. jūlijā (pēc vecā stila) notika dumpīgu kazaku uzbrukums, taču uzbrukums tika novirzīts uz ziemeliem no pilsētas (netālu no tagadējā pilsētas ziemeļu rajona) Pēc uzbrukuma mēģinājuma kazaki aizbēga. Daudzi no viņiem noslīka, šķērsojot Donas upi.

1648. gada jūnijā Voroņežā notika bruņota sacelšanās starp iedzīvotājiem un varas iestādēm, šo sacelšanos vadīja kazaks Herasims Krivušins.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voroņežas cietoksnis tika būvēts Semjona Fjodoroviča Saburova vadībā. 1590. gada aprīlī cietoksnis tika aizdedzināts. Pilsēta gandrīz pilnībā bija iznīcināta. Neskatoties uz to 1594. gadā Voroņeža tika "izcirsta" no jauna.

Pilsētu 1586.gadā dibināja cars Fjodors I kā cietoksni pret Krimas tatāru iebrukumiem. 1695-96.g. cars Pēteris I, sakarā ar Azovas kampaņu, izvēlējās Voroņežu par Krievijas kara flotes izbūves vietu, un Voroņežu uzskata par Krievijas modernās kara flotes dzimšanas vietu. Pētera I laikā Voroņeža kļuva par lielāko pilsētu Krievijas dienvidos.

No 1711.gada Voroņeža ir Azovas guberņas, no 1725.gada - Voroņežas provinces, no 1779.gada Voroņežas vietvaldības, bet no 1824.gada - Voroņežas guberņas centrs. Šajā laikā Voroņeža kļuva par Melnzemes rajona galveno pilsētu ar labi attīstītu pārtikas rūpniecību.

2.pasaules kara laikā Voroņeža cieta lielus postījumus, jo vairāk kā 6 mēnešus frontes līnija gāja pa Voroņežas upi.

Pēc PSRS sabrukuma Voroņežas ekonomiskais stāvoklis krasi pasliktinājās. Pilsētā atrodas Voroņežas universitāte, kurā mācās daudz studentu no ārvalstīm (lielākā daļa no Āfrikas un Āzijas), jo šeit pirmo gadu studē gandrīz visi ārvalstu studenti, lai apgūtu krievu valodu. Šī iemesla dēļ pēdējos gados palielinājies rasistisku incidentu (arī ar nāves gadījumiem) skaits pilsētā.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Voroņežā dzimuši:

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]