Druskininki

Druskininki
Druskininki;
	Skats uz pilsētu no Druskoņa ezera puses
; Karogs	; Ģerbonis
	Druskininki
	Koordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°EKoordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Druskininku pašvaldība
Pilsētas tiesības	1893
Platība
• Kopējā	24 km2
Augstums	99 m
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	12 441
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	http://www.druskininkai.lt/
	Druskininki Vikikrātuvē

Druskininki (lietuviešu: Druskininkai baltkrievu: Друскенікі; poļu: Druskieniki) ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Baltkrievijas un Polijas robežas. Tas ir visu gadu spēkā esošs balneoloģisks, dūņu un klimatisks kūrorts, vecākais (no 1794. g.) un lielākais Lietuvas kūrorts. Druskininku vecpilsēta pasludināta par pilsētbūves pieminekli.

Pilsētā atrodas divas katoļu baznīcas — Druskininku (no 1931. gada) un Ratnīčas (no 1910. g.), pareizticīgo baznīca, pilsētas kapsēta, kā arī daudz atpūtas centru, viesnīcas, ģimnāzija un divas vidusskolas, divi bērnudārzi, Druskininku centrālā slimnīca (Balaines mežā), poliklīnika. Ratnīča ir uz dienvidaustrumiem no pilsētas centra esoša pilsētas daļa. 2007. gada pašā sākumā pilsētā tika atvērts Austrumeiropas lielākais akvaparks. 2011. gadā pilsētā atklāja 460 m garas distances iekštelpu mākslīgo slēpošanas kalnu. Pie pilsētas atrodas arī Grūtas parks, kurā eksponēti PSRS laika pieminekļi.

Druskininkos bērnību pavadīja, šeit regulāri atgriezdamies, komponists un glaznotājs Mikalojus Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911). Druskininki ir franču tēlnieka Žaka Lipšica (Jacques Lipchitz, 1891-1973) dzimtā pilsēta.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Druskininku kūrorts atrodas dienvidu Lietuvā, 95,14 m virs jūras līmeņa, labajā Nemunas upes krastā. Augstākā pilsētas vieta — Veselības (K. Dineikas) parks (105 m virs jūras līmeņa), zemākā — Nemunas krasts pie Fizioterapijas dziedniecības iestādes.

Nemunā ieplūst Ratnīča (Ratnīčele), kura no dienvidiem uz ziemeļiem 2 km tek caur kūrorta austrumdaļai. Pilsētas dienvidu daļā atrodas Druskoņa ezers, Vijūnēļa dīķis un Meiteņu acu (Mergelių akių) ezeriņš. Kūrorta austrumdaļā — „Saules taka“, dīķis ar kaskādes vannām.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Druskininku klimats izceļas ar labvēlīgiem klimata terapijas un rekreācijas apstākļiem. Dominē paugurains, gravains reljefs, daudz vidēju un mazu ezeru. Vidējā maksimālā gaisa temperatūra vasarā (jūnijā, jūlijā un augustā) — augstāka par 22 °C. Vidējā gada nokrišņu summa ir 661 mm. Vēja ātrums kūrortā jūlija-augusta mēnešos ir 2,4—2,6 m/s. Dominē dienvidrietumu, rietumu un ziemeļrietumu, bet ziemā pūš dienvidaustrumu, austrumu un dienvidrietumu vēji.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Druskininku meži tālu no jūras, tajos atrodas kāpas. Tikai šeit tās nav līdzīgas jūrmalas kāpām — tās ir kontinentālās kāpas. Tās ir apaugušas priedainēm.

Kūrorts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūrorts dibināts 1794. g. 20. jūnijā, kad Staņislavs Poņatovskis Druskininkus pasludināja par dziedniecības vietu. Tas ir pirmais un lielākais kūrorts Lietuvā. Kūrorta attīstību labvēlīgi ietekmēja 1862. gadā izbūvētā Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve, jo Druskininku stacija tika izbūvēta tikai 19 kilometrus no pilsētas. Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts iekļāvās Polijā, un to bija iecienījis Juzefs Pilsudskis. Sākoties Otrajam pasaules karam un PSRS iebrūkot Polijā, kūrorts īsu brīdi tika iekļauts Baltkrievijas PSR. Tomēr 1939. gada oktobrī PSRS to atdeva Lietuvai, bet 1940. gada augustā okupēja pašu Lietuvu. Kūrorta tips — balneoloģisks, dūņu, klimatisks. Druskininkus ielenc skaistas, tīras Dzūkijas priedaines un ezeri. Uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir 2,1 ha meža.

Apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Druskininku akvaparks (Druskininkų Vandens parkas)
Druskininku Bērtuļa baznīca (Druskininkų Šv. apaštalo Baltramiejaus bažnyčia)
Druskininku pacēlājs (Druskininkų lynų kelias)
Druslininku pareizticīgo baznīca (Druskininkų Dievo Motinos ikonos „Visų liūdinčiųjų Džiaugsmas“ cerkvė)
Druskininku pilsētas muzejs (Druskininkų miesto muziejus)
Snow Arena
M. K. Čurļoņa memoriālais muzejs (Mikalojaus Konstantino Čiurlionio memorialinis muziejus)