Druskininki

Druskininki
Druskininki;
	pilsēta
Druskininki
	Skats uz pilsētu no Druskoņa ezera puses
; Karogs	; Ģerbonis
	Druskininki
	Koordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°EKoordinātas: 54°00′48″N 23°59′06″E / 54.01333°N 23.98500°E
Valsts	Lietuva
Pašvaldība	Druskininku pašvaldība
Pilsētas tiesības	1893
Platība
• Kopējā	24 km2
Augstums	99 m
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	13 170
• blīvums	518,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.druskininkai.lt
	Druskininki Vikikrātuvē

Druskininki (lietuviešu: Druskininkai) ir kūrortpilsēta Lietuvā pie Nemunas upes, netālu no Lietuvas—Baltkrievijas robežas. Tas ir visu gadu funkcionējošs balneoloģisks, dūņu un klimatisks kūrorts, vecākais (no 1794) un lielākais Lietuvas kūrorts. Druskininku vecpilsēta pasludināta par pilsētbūves pieminekli.

Vēsture

Druskininku kūrorts dibināts 1794. gada 20. jūnijā, kad Staņislavs Poņatovskis Druskininkus pasludināja to par dziedniecības vietu. Tas ir pirmais un lielākais kūrorts Lietuvā. Kūrorta attīstību labvēlīgi ietekmēja 1862. gadā izbūvētā Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava, jo 19 kilometrus no pilsētas atradās Druskininku (Поречье) stacija. Druskininkos bērnību pavadīja, šeit regulāri atgriezdamies, komponists un glaznotājs Mikalojus Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875-1911).

Pēc Pirmā pasaules kara kūrorts atradās Polijā, un to bija iecienījis Juzefs Pilsudskis, 1934. gadā līdz pilsētai uzbūvēja dzelzceļa atzaru. Pēc Polijas kampaņas Otrā pasaules kara sākumā kūrortu iekļāva Baltkrievijas PSR, bet 1939. gada oktobrī PSRS to atdeva Lietuvai, kuru okupēja 1940. gada augustā. 2007. gada sākumā pilsētā atvēra lielu akvaparku, bet 2011. gadā — 460 m garas distances iekštelpu mākslīgo slēpošanas kalnu. Pie pilsētas atrodas arī Grūtas parks, kurā eksponēti PSRS laika pieminekļi.

Druskininki ir tēlnieka Žaka Lipšica (Jacques Lipchitz, 1891-1973) dzimtā pilsēta.

Ģeogrāfija

Druskininku kūrorts atrodas 95,14 m virs jūras līmeņa, labajā Nemunas upes krastā. Augstākā pilsētas vieta — Veselības (K. Dineikas) parks (105 m virs jūras līmeņa), zemākā — Nemunas krasts pie Fizioterapijas dziedniecības iestādes.

Nemunā ieplūst Ratnīča (Ratnīčele), kura no dienvidiem uz ziemeļiem 2 km tek caur kūrorta austrumdaļai. Pilsētas dienvidu daļā atrodas Druskoņa ezers, Vijūnēļa dīķis un Meiteņu acu (Mergelių akių) ezeriņš. Kūrorta austrumdaļā — „Saules taka“, dīķis ar kaskādes vannām.

Klimats un daba

Druskininku klimats izceļas ar labvēlīgiem klimata terapijas un rekreācijas apstākļiem. Dominē paugurains, gravains reljefs, daudz vidēju un mazu ezeru. Vidējā maksimālā gaisa temperatūra vasarā (jūnijā, jūlijā un augustā) — augstāka par 22 °C. Vidējā gada nokrišņu summa ir 661 mm. Vēja ātrums kūrortā jūlija-augusta mēnešos ir 2,4—2,6 m/s. Dominē dienvidrietumu, rietumu un ziemeļrietumu, bet ziemā pūš dienvidaustrumu, austrumu un dienvidrietumu vēji.

Lai gan Druskininku meži tālu no jūras, tajos atrodas kāpas. Tikai šeit tās nav līdzīgas jūrmalas kāpām — tās ir kontinentālās kāpas. Tās ir apaugušas priedainēm. Kūrorta tips ir balneoloģisks, dūņu, klimatisks. Druskininkus ielenc skaistas, tīras Dzūkijas priedaines un ezeri. Uz vienu pilsētas iedzīvotāju ir 2,1 ha meža.

Apskates vietas

Pilsētā atrodas divas katoļu baznīcas — Druskininku (no 1931) un Ratnīčas (no 1910), pareizticīgo baznīca, pilsētas kapsēta, kā arī daudz atpūtas centru, viesnīcas, ģimnāzija un divas vidusskolas, divi bērnudārzi, Druskininku centrālā slimnīca (Balaines mežā), poliklīnika.

Druskininku akvaparks (Druskininkų Vandens parkas)
Druskininku Bērtuļa baznīca (Druskininkų Šv. apaštalo Baltramiejaus bažnyčia)
Druskininku pacēlājs (Druskininkų lynų kelias)
Druslininku pareizticīgo baznīca (Druskininkų Dievo Motinos ikonos „Visų liūdinčiųjų Džiaugsmas“ cerkvė)
Druskininku pilsētas muzejs (Druskininkų miesto muziejus)
Snow Arena
M. K. Čurļoņa memoriālais muzejs (Mikalojaus Konstantino Čiurlionio memorialinis muziejus)