Antianginālie līdzekļi
Antianginālie līdzekļi ir zāles, kuras lieto stenokardijas (hroniskas koronāras sirds slimības biežākā klīniskā forma) ārstēšanai.[1] Stenokardija jeb, tiešā nozīmē, 'sāpes aiz krūšu kaula' (latīņu: Angina pectoris, no angere — 'smacēt, žņaugt') ir skābekļa piegādes un izmantošanas disbalanss miokardā (sirds muskulī).[2]
Nitrāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nitrāti ir venozie vazodilatatori (vēnu paplašinātāji), tādējādi tie samazina sirds priekšslodzi. Darbības mehānisms:
- nitrāti asinsvadu endotēlija šūnās atbrīvo slāpekļa oksīdu (NO);
- tas gludās muskulatūras šūnās aktivē guanilātciklāzi;
- pastiprināti no guanozīntrifosfāta (GTF) veidojas cikliskais guanozīnmonofosfāts (GMF);
- notiek miozīna vieglo ķēžu defosforilēšanās;
- gludās muskulatūras atslābināšanās.
Nitrātu vazodilatējošā iedarbība ir izteiktāka endotēlija disfunkcijas – aterosklerozes, diabēta un hiperholesterinēmijas gadījumos, kad endogēnā NO ražošana ir samazināta. Ātras un īslaicīgas darbības: gliceriltrinitrāts (nitroglicerīns). Ilgstošas darbības: izosorbīda mononitrāts (ISMN) un izosorbīda dinitrāts (ISDN). Nitrātus lietojot ilgstoši, novēro tolerances veidošanos, t.i. efektivitātes zudumu, neskatoties uz nemainīgu devu un lietošanas biežumu. Šī problēma pazūd pēc 24 stundu zāļu lietošanas pārtraukuma. Biežākās blakusparādības: reibonis, paātrināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens [1][3].
Kalcija kanālu antagonisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kalcija kanālu antagonisti jeb blokatori samazina sirds prasības pēc skābekļa, pazeminot spiedienu aortā, samazina sirds pēcslodzi, tie ir arteriālie vazodilatatori (artēriju paplašinātāji). Darbības mehānisms:
- kavē kalcija iekļūšanu sirds un asinsvadu muskulatūras šūnās;
- gludajā muskulatūrā neveidojas kalcija-kalmodulīna komplekss;
- neaktivējas miozīna vieglo ķēžu kināze;
- gludā muskulatūra atslābst.
Koronāro (sirds) asinsvadu spazmu gadījumā kalcija kanālu antagonisti var veicināt spazmolīzi (spazmu pārtraukšanu) un uzlabot asins plūsmu. Latvijas zāļu reģistrā iekļauti vairāki šīs grupas pārstāvji: amlodipīns, nifedipīns, lacidipīns, lerkanidipīns, felodipīns, nitrendipīns. Biežākās blakusparādības: galvassāpes, pietvīkums asinsvadu paplašināšanās dēļ.[1] [4]
Bēta adrenoblokatori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bēta adrenoblokatori (BAB) ir kardiodepresanti, kas samazina skābekļa patēriņu, mazina sirds frekvenci. Šie medikamenti, kā jau nosaukums rāda, bloķē bēta adrenoreceptorus (tie atrodas galvenokārt sirdī, muskuļos, bronhos), tiek samazināta cikliskā adenozīnmonofosfāta izdalīšanās. Sirds kontrakcijas kļūst vājākas, retākas, sirdsdarbības ritms palēninās. BAB lietošana ļoti noderīga tieši slodzes/stresa stenokardijai, jo nomāc aktivizēto simpātisko nervu sistēmu. Latvijas zāļu reģistrā iekļauti vairāki šīs grupas pārstāvji, kas paredzēti stenokardijas ārstēšanai: metoprolols, bisoprolols, betaksolols, atenolols, propranolols. Biežākās blakusparādības: palēnināta sirdsdarbība, slikta dūša, reiboņi.[1] [5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Hein, L., Luellmann H., Mohr, K. Color Atlas of Pharmacology. Stuttgart: Georg Thieme Verlag, 2011. 312, 313 p..
- ↑ Ferri, F.F. Ferri’s Clinical Advisor 2016. M.D., F.A.C.P. 110-114.e4.
- ↑ «Latvijas Zāļu reģistrs». www.zva.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 4. novembrī. Skatīts: 2021. gada 15. maijā.
- ↑ «Latvijas Zāļu reģistrs». www.zva.gov.lv.[novecojusi saite]
- ↑ «Latvijas Zāļu reģistrs». www.zva.gov.lv.[novecojusi saite]