Apiņi
| Apiņi Humulus (Linnaeus) | |
|---|---|
 Parastais apinis (Humulus lapulus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Rožu rinda (Rosales) |
| Dzimta | Kaņepju dzimta (Cannabaceae) |
| Ģints | Apiņi (Humulus) |
 Apiņi Vikikrātuvē | |
Apiņi (Humulus) ir kaņepju dzimtas ģints. Augs sastopams samērā bieži lapkoku mežos, krastmalās, krūmājos, parasti kopā ar alkšņiem. Tas ir līdz 6 m augsts daudzgadīgs divmāju lakstaugs, tā stublājs ir vijīgs, ar ar līkiem dzelonīšiem. Lapas staraini daivainas, pretējas. Apiņu vīrišķie ziedi ir zaļgani, sakopoti skarās, bet sievišķie ziedi — dzeltenīgi zaļgani, pa diviem seglapu žāklēs, sakopoti čiekurveida ziedkopā. Apiņi zied no jūlija līdz augustam. Pēc noziedēšanas seglapas izaug lielākas un izveidojas aromātiska roga. Apiņa rogas izmanto alus ražošanā un medicīnā, jaunos dzinumus — par piedevu salātiem.
Apiņu ģintī ietilpst 3 sugas:
- parastais apinis (Humulus lupulus)
- Japānas apinis (Humulus japonicus)
- Juņnaņas apinis (Humulus yunnanensis)
Latvijā sastopama tikai viena apiņu ģints suga — parastais apinis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- APINIS| Medicīnas termins (latviski)
|