Apriķi
| Apriķi | |
|---|---|
| vidējciems | |
.jpg) Apriķu muižas pils | |
  Apriķi | |
| Koordinātas: 56°48′21″N 21°30′14″E / 56.80583°N 21.50389°EKoordinātas: 56°48′21″N 21°30′14″E / 56.80583°N 21.50389°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Lažas pagasts |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,08 km2 |
| Augstums | 31 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 79 |
| • blīvums | 76,9/km² |
| Pasta nodaļa | LV-3455 Apriķi |
 Apriķi Vikikrātuvē | |
Apriķi ir apdzīvota vieta Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, pagasta centrs. Izvietojušies pagasta ziemeļu daļā pie Alokstes ietekas Tebrā vietējās nozīmes autoceļu V1199 (Aizpute — Pāvilosta) un V1265 (Gudenieki — Apriķi) krustojumā 50 km no novada centra Grobiņas un 190 km no Rīgas.
Ciemā ir pagasta pārvalde ("Tebreniekos"), pamatskola, tautas nams, bibliotēka un luterāņu baznīca, kas tiek uzskatīta par Kurzemes sakrālās mākslas pērli.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kursas 1253. gada dalāmajās grāmatās minēta Piemares kuršu zemes teritoriālā vienība Apriķi kā Apperate, kas pēc dalīšanas ietilpa ordeņa daļā. Tuvumā esošā Dzintare, minēta kā Sintere, Zyntere, ietilpa bīskapa daļā, bet tas netraucēja ordenim 1261. gadā uzbrukt un iznīcināt kuršu pils aizstāvjus par biedinājumu apkārt esošajiem.[4] Līdz 1949. gadam Apriķi bija Apriķu pagasta centrs.
Mūsdienu ciems izveidojies ap Apriķu muižas (Appriken) pili, kas pabeigta 1742. gadā[5] Kristofa Frīdriha Ostenzakena laikā.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Gothards Elferfelds (1756-1819) — luterāņu mācītājs
- Vilhelms Grīners (1891-1919) — luterāņu mācītājs
- Neredzīgais Indriķis (1783-1828) — latviešu dzejnieks
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Apriķiem». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ «Informācija par objektu: Apriķi». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 27. aprīlī.
- ↑ Siliņš J. Apriķu baznīca - SM. 1939.
- ↑ Šterns I. Latvijas Vēsture 1180-1290 Krustakari - Latvijas vēstures institūta apgāds 2002., 252.lpp.
- ↑ «Apriķu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2010. gada 13. decembrī.
- ↑ OSP