Aramieši

Aramieši (aramiešu: 𐤀𐤓𐤌𐤉𐤀 (Aramayya), ivritā: אֲרַמִּים (Arammaîoi), sengrieķu: Ἀραμαῖοι, sīriešu: ܐܪ̈ܡܝܐ (Aramaye)) bija semītu tauta, kas apdzīvoja Tuvos Austrumus, galvenokārt Sīriju un Seno Divupi. Viņu galvenais dzīves areāls bija Aramas zemes, kas aptvēra mūsdienu Sīrijas, Libānas, Jordānijas un Irākas teritorijas. Aramieši lietoja aramiešu valodu, kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām Tuvajos Austrumos. Aramiešu valoda kļuva par diplomātijas un tirdzniecības valodu Asīrijas un Persijas impēriju laikā, un to plaši lietoja līdz pat islāma laikmeta sākumam.

Aramiešu kultūra un valoda ievērojami ietekmēja reģiona vēsturi un kultūru. Aramieši bija pazīstami ar savu pilsētvalstu organizāciju, no kurām slavenākās bija Damaska un Hamadāna. Aramiešu ietekme bija jūtama arī reliģijā, jo viņi pielūdza dažādus dievus, tai skaitā Hadadu (pērkona dievu), kurš bija ļoti populārs aramiešu panteonā.

Vēlāk aramiešu apdzīvotās zemes iekaroja Asīrijas un Babilonijas impērijas, ko savukārt 539. gadā p.m.ē. iekaroja Ahemenīdu impērija, tomēr aramiešu valodas un kultūras ietekme uz reģionu saglabājās arī pēc aramiešu neatkarības zaudēšanas. Aramiešiem bija arī ievērojama loma senās Izraēlas vēsturē, kur aramiešu valodu bieži lietoja kā lingua franca.

Ārējās saites

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)