Pāriet uz saturu

Aramiešu valoda

Vikipēdijas lapa
Aramiešu valoda
ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ 
Izruna: IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/,
/ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/
Valodu lieto: Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija 
Reģions: Tuvie Austrumi
Pratēju skaits: (skatīt atsevišķās valodas)
Valodu saime: Afroaziātu
 Semītu
  Rietumsemītu
   Centrālās semītu
    Ziemeļrietumsemītu
     Aramiešu valoda 
Rakstība: Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2:
ISO 639-3: dažādi:
arc  Imperiālā aramiešu
oar  Senaramiešu valoda
aii  Asīriešu jaunaramiešu
aij  Lišanidnošāna
amw  Rietumjaunaramiešu
bhn  Bohtanas
bjf  Barzanas jūdu
cld  Haldejiešu
hrt  Herteviniešu
huy  Hulaula
kqd  Sūrata
lhs  Mlahso valoda
lsd  Lišanadeni
mid  Jaunmandejiešu
myz  Klasiskā mandejiešu
sam  Samarijas aramiešu
syc  Sīriešu (klasiskā)
syn  Senaja
tmr  Jūdu Bābeles
trg  Lišandidana
tru  Turojo

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk nekā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.[2]

Pirmie uzraksti aramiešu valodā saglabājušies kopš 9. gadsimta p.m.ē., vēlāk valoda izplatījās Persijas lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī un Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Aramiešu valodas attīstības periodus klasificē kā 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu valodu.[3]

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
    Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
    «Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.
  2. Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.
  3. vesture.eu