Aramiešu valoda

Aramiešu valoda ; ארמית Arāmît, ܐܪܡܝܐ Ārāmāyâ
Izruna:	IPA: /arɑmiθ/, /arɑmit/,; /ɑrɑmɑjɑ/, /ɔrɔmɔjɔ/
Valodu lieto:	Irāna, Irāka, Izraēla, Libāna, Sīrija, Turcija
Reģions:	Tuvie Austrumi
Pratēju skaits:	(skatīt atsevišķās valodas)
Valodu saime:	Afroaziātu; Semītu; Rietumsemītu; Centrālās semītu; Ziemeļrietumsemītu; Aramiešu valoda
Rakstība:	Aramiešu alfabēts, sīriešu alfabēts, ebreju alfabēts, mandejiešu alfabēts
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:
ISO 639-3:	dažādi:; arc — Imperiālā aramiešu; oar — Senaramiešu valoda; aii — Asīriešu jaunaramiešu; aij — Lišanidnošāna; amw — Rietumjaunaramiešu; bhn — Bohtanas; bjf — Barzanas jūdu; cld — Haldejiešu; hrt — Herteviniešu; huy — Hulaula; kqd — Sūrata; lhs — Mlahso valoda; lsd — Lišanadeni; mid — Jaunmandejiešu; myz — Klasiskā mandejiešu; sam — Samarijas aramiešu; syc — Sīriešu (klasiskā); syn — Senaja; tmr — Jūdu Bābeles; trg — Lišandidana; tru — Turojo
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Aramiešu valoda ir semītu saimes makrovaloda (valodu grupa) ar vairāk nekā 3000 gadu ilgu vēsturi. Tā ir bijusi impēriju administrācijas valoda un reliģiju lūgšanu valoda. Tā ir oriģinālā valoda daudzām Daniēla un Ezras grāmatu nodaļām, kā arī galvenā valoda Talmūdā. Aramiešu valoda bija Jēzus dzimtā valoda.^[1] Mūsdienās aramiešu valodā runā vairākas izklaidus kopienas, pārsvarā Sīrijā un kurdu apdzīvotajos rajonos, lielākā no kurām ir asīrieši. Aramiešu valoda tiek uzskatīta par apdraudētu.^[2]

Vēsture

Pirmie uzraksti aramiešu valodā saglabājušies kopš 9. gadsimta p.m.ē., vēlāk valoda izplatījās Persijas lielvalstī, tad helēniskajā Seleikīdu lielvalstī un Sasanīdu lielvalstī, kļūstot par saziņas līdzekli pakļauto tautu vidū. Aramiešu valodas attīstības periodus klasificē kā 1) senaramiešu, 2) impērijas aramiešu, 3) vidusaramiešu, 4) klasiskā aramiešu, 5) jaunaramiešu valodu.^[3]

Ārējās saites

Aramiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Ethnologue par aramiešu valodu
Omniglot par aramiešu rakstību
Mūsdienu aramiešu valoda Arhivēts 2008. gada 4. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
Jūdu aramiešu valoda Arhivēts 2008. gada 11. maijā, Wayback Machine vietnē.
Aramiešu valodas vārdnīca
Aramiešu rakstu paraugi Arhivēts 2008. gada 16. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Atsauces un piezīmes

↑ Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
«Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.
↑ Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.
↑ vesture.eu

Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Klaus Beyer, trans. John F Healey. The Aramaic Language. Göttingen : Vandehoek & Ruprecht, 1986. 38–43. lpp. 3-525-53573-2.
Maurice Casey. Aramaic sources of Mark's Gospel. Cambridge University Press, 1998. 83–6, 88, 89–93. lpp. 0-521-63314-1.
«Aramaic». The Eerdmans Bible Dictionary. Grand Rapids, Michigan, USA : William B Eerdmans. 1975. 72. lpp. 0-8028-2402-1.

[2] Naby, Eden. From Lingua Franca to Endangered Language. Assyrian International News Agency.

[3] vesture.eu

[1]

[2]

[3]