Sīriešu valoda
| Sīriešu valoda ܠܫܢܐ ܣܘܪܝܝܐ, leššānā suryāyā | ||
|---|---|---|
| : |  | |
| Izruna: | IPA: /lɛʃʃɑːnɑː surjɑːjɑː/ | |
| Valodu lieto: | Sīrijā, Irānā, Irākā, Turcijā | |
| Pratēju skaits: | ||
| Valodu saime: | afroaziātu valodas semītu valodas rietumsemītu valodas centrālās semītu valodas ziemeļsemītu valodas aramiešu valoda Sīriešu valoda | |
| Rakstība: | sīriešu alfabēts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | syc | |
| ISO 639-3: | syc | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Sīriešu valoda (ܠܫܢܐ ܣܘܪܝܝܐ, leššānā suryāyā) ir semītu valoda, aramiešu makrovalodas atzars. Tā nav Sīrijas valsts valoda (Sīrijā valsts valoda ir arābu valoda), bet gan Sīrijas kristiešu minoritātes valoda. Sīrijas kristieši galvenokārt dzīvo Sīrijas ziemeļaustrumos, Irākas ziemeļos un Turcijas austrumos. Tā atsevišķās kopienās ir arī liturģiskā valoda.
Vēsturiskā attīstība
[labot | labot pirmkodu]Sīriešu valoda radās kā aramiešu valodas literārā forma, kas tika izmantota Edesas (mūsdienu Urfa, Turcijā) apgabalā. Jau 2.–3. gadsimtā tā kļuva par galveno kristīgās teoloģijas un liturģijas valodu Sīrijas un Mezopotāmijas reģionā. Sīriešu valodas klasiskais periods aptver apmēram 4.–8. gadsimtu, kad šajā valodā tika radīts plašs teoloģisks, filozofisks, vēsturisks un dzejas mantojums. Nozīmīgi autori šajā laikā bija, piemēram, Efraims Sīrietis (Ephraem Syrus), Jēkabs no Sarūgas un Narsajs.
Pēc arābu iekarojumiem 7. gadsimtā sīriešu valodas lietojums kā ikdienas saziņas valodai pakāpeniski samazinājās, to aizstājot ar arābu valodu, tomēr sīriešu valoda saglabājās kā liturģiskā un literārā valoda daudzās Austrumu kristiešu baznīcās.
Dialekti un mūsdienu formas
[labot | labot pirmkodu]Sīriešu valoda pastāv vairākās dialektālās un vēsturiskās formās:
- Klasiskā sīriešu valoda (Kthobonoyo) — lietota liturģijā un literatūrā kopš antīkajiem laikiem; joprojām tiek izmantota haldiešu katoļu, asīriešu, sīriešu pareizticīgo un maronītu baznīcās.
- Austrumu neoaramiešu dialekti (piemēram, Sureth, Chaldo, Assyrian Neo-Aramaic) — dzīvas mutvārdu valodas Irākas, Irānas un Sīrijas ziemeļos, kā arī diasporā.
- Rietumu neoaramiešu dialekti saglabājušies ļoti ierobežoti.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sīriešu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
|