Argosas agora

Argosas agora
Αγορά της Άργους
Argosas agora
Argosas agora
Atrašanās vieta	Argosa, Grieķija
Koordinātas	37°37′50″N 22°43′18″E
Veids	agora
Vēsture
Kultūras	grieķu, romiešu
Piezīmes
Stāvoklis	drupas
Publiska piekļuve	arheoloģiskais parks

Argosas agora (grieķu: Αγορά της Άργους) ir sengrieķu agora jeb tirgus laukums Argosā, uz dienvidaustrumiem no Argosas teātra, kas celta 5. gadsimtā pr.Kr. Agorā atradās 18 tempļi, bet 395. gadā goti iznīcināja agoru. Mūsdienās ir saglabājušies tikai dažu celtņu pamati, pieminekļu postamenti, un agoras kanalizācijas sistēma. Sākotnēji agora bija diezgan liela, un pašlaik arheologi ir atseguši tikai nelielu tās daļu (dienvidrietumu stūri).

Apraksts

Vietai publisks raksturs tika piešķirts vēl arhaiskajā laikmetā, kad lietus ūdeņu novadīšanai tika izbūvēta kanalizācija, kas austrumu pusē veidoja sākotnējo agoras robežu. Senākā celtne agorā pēc rakstiskiem avotiem tiek minēts Likejas Apollona templis, kurš pagaidām vēl nav atrasts. Agoras rietumu robežu veidoja kvadrātveida kolonnu zāle, kas pildīja politiskas vai justīcijas funkcijas (buleitērijs). Tas bija uzcelts 460. gadā pr.Kr. sakarā ar jaunās demokrātijas iedibināšanu Argosā (iznīcināts 3. gadsimta sākumā). Agoras dienvidu robežu veidoja dienvidu stoja, kas celta 5. gadsimtā pr.Kr., bet 1. gasimtā tika pārbūvēta par palestru. Antīkā perioda beigās šeit tika izveidotas "B" termas. Ziemeļu stoja uzcelta 4. gadsimtā pr.Kr. (iznīcināta Romas impērijas sākumā). Pusapaļa orhestra 28 m diametrā, kas atradās blakus ziemeļu stojai, un izveidota 4. gadsimtā pr.Kr., tika saukta par Agoras teātri. Astoņas akmens "zīmes" (uz vienas no tām bija uzraksts: "varoņi no Tēbām") 6. gadsimta pr.Kr. vidū veidoja nožogojumu. 4. gadsimtā pr.Kr. šīs zīmes izvietotas orhestras dienvidaustrumu pusē ap pavardu, kurš tika asociēts ar "Foroneja uguni", kas atradās netālu no Likejas Apolona tempļa. Cits 90 metrus garš portiks norobežoja agoru ziemeļaustrumos. Portika centrā bija Dromoss (ceļš) 90 m garš (300 pēdas) un 18 m plats, kā arī 16 koridori un no kvadrātveida akmeņiem veidota starta vieta. Portiks bija izveidots 4. gadsimtā pr.Kr. un pamests 2. gadsimtā, kad tā pamatnē tika uzbūvēta kvadrātveida būve, kas bija izveidota kā strūklaka (nimfejs). Uz ziemeļiem no dromosa hellēnisma laikā bija izveidots monumentāls postaments, kurš vēlajā romiešu periodā tika pārbūvēts par templi. Vēl uz ziemeļiem no dromosa 1. gadsimtā tika uzcelta apaļa celtne uz kvadrātveida podiuma. Celtnes augšējā daļa, pilnībā no marmora, bija apjozta ar 8 korintiskām kolonnām. Centrālās kāpnes veda uz pazemes kriptu, tolosa centrā. Celtniecības otrajā fāzē celtne tika pārbūvēta par nimfeju. 2. gadsimtā uz dienvidiem no nimfeja tika izveidotas monumentālas kapenes, kas, domājams, piederēja pilsētas mecenātam. Blakus kapenēm austrumu pusē Andriana valdīšanas laikā tika uzcelts monumentāls marmora pamats. Agora tika izpostīta 267. gadā, erulu iebrukuma rezultātā, bet 4. gadsimtā tur tika uzcelti monumentāli propileji. No 5. gadsimta agora zaudēja savu publisko raksturu un tās teritorijā tika celtas darbnīcas un dzīvojamie nami.