Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Izskats
(Pāradresēts no Armijas grupējums „Ziemeļi” (Vērmahts))
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) | |
---|---|
Heeresgruppe Nord | |
Darbība |
|
Valstis | Nacistiskā Vācija |
Komandieri | |
Ievērojami komandieri |
Karaspēka grupa „Ziemeļi” (vācu: Heeresgruppe Nord) jeb Armiju grupa "Ziemeļi" (krievu: Группа армий «Север») bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939. gada 2. septembrī un 1945. gada 25. janvārī pārdēvēja par Karaspēka grupu „Kurzeme” (Heeresgruppe Kurland). Savukārt bijušo Karaspēka grupu „Vidus” (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēja par Karaspēka grupu „Ziemeļi”.
Komandieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Ģenerālfeldmaršals Fedors fon Boks (no 1941. gada 27. augusta)
-
Ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs (no 1941. gada 20. jūnija)
-
Ģenerālfeldmaršals Georgs fon Kihlers (no 1942. gada 17. janvāra)
-
Ģenerālfeldmaršals Valters Models (no 1944. gada 9. janvāra)
-
Ģenerālpulkvedis Georgs Lindemans (no 1944. gada 31. marta)
-
Ģenerālpulkvedis Johaness Frīsners (no 1944. gada 4. jūlija)
-
Ģenerālpulkvedis Ferdinands Šerners (no 1944. gada 23. jūlija)
-
Ģenerālpulkvedis Lotārs Renduličs (no 1945. gada 27. janvāra)
-
Ģenerālpulkvedis Valters Veiss (no 1945. gada 12. marta līdz 2. aprīlim)
Struktūra (1941)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Virspavēlnieks: ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs[1]
- Ģenerālštāba priekšnieks: ģenerālmajors Kurts Brenneke
18. armija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Georgs fon Kihlers (Küchler)
4. tanku grupa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Eriks Hepners
XXXXI. motorizētais armijas korpuss | 1. tanku divīzija (1. Panzerdivision) | sastāvā 145 tanki (43 P II, 71 P III, 20 P IV, 11 vadības tanki),[2] ieņēma Krustpils placdarmu un turpināja uzbrukumu Lugas virzienā, ko sasniedza jau 7. jūlijā |
269. kājnieku divīzija (269 Infantry Division) | ||
6. tanku divīzija (6. Panzerdivision) | sastāvā 258 tanki (53 P II, 167 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki)[2] | |
36. motorizētā divīzija (36. Infanterie-Division (mot.)) | ||
LVI. motorizētais armijas korpuss | 290. kājnieku divīzija (290. Infanterie-Division) | piedalījās Daugavpils ieņemšanā un virzījās uz Sebežu |
8. tanku divīzija (8. Panzerdivision) | sastāvā 212 tanki (49 P II, 118 P 38t, 30 P IV, 15 vadības tanki),[3] no 2. jūlija caur Rēzekni uzbruka Ostrovas-Pleskavas virzienā | |
3. motorizētā divīzija (3. Infanterie-Division (mot.)) | ||
Rezerve: | SS divīzija "Miroņgalva" (SS-Division Totenkopf) | pie Krāslavas atvairīja Sarkanās armijas pretuzbrukumu un uzbruka Staļina līnijai pie Sebežas |
- Virspavēlnieks: ģenerālpulkvedis Ernests Bušs (Ernst Busch)
Rezerves
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aizmugures spēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pavēlnieks: ģenerālleitnants Francis fon Roke (Franz von Roques)
207. nodrošinājuma divīzija (207. Sicherungs-Division) |
285. nodrošinājuma divīzija (285. Sicherungs-Division) |
281. nodrošinājuma divīzija (281. Sicherungs-Division) |
Struktūras izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- no 1941. gada oktobra: 16. armija, 18. armija
- no 1942. gada septembra: 11. armija, 16. armija, 18. armija
- no 1942. gada decembra: 16. armija, 18. armija
- no 1944. gada marta: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Narva" (Armee-Abteilung Narwa)
- no 1944. gada septembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Grasser" (Armee-Abteilung Grasser)
- no 1944. gada novembra: 16. armija, 18. armija, armijas nodaļa "Kleffel" (Armee-Abteilung Kleffel)
- no 1944. gada decembra: 16. armija, 18. armija
- no 1945. gada janvāra: pārdēvēta par Karaspēka grupu "Kurzeme", bet Karaspēka grupa "Vidus" (Heeresgruppe Mitte) pārdēvēta par Karaspēka grupu "Ziemeļi"
- no 1945. gada februāra: jaunajā Karaspēka grupā "Ziemeļi" ietilpa 4. armija un armijas nodaļa "Zāmlande" (Armee-Abteilung Samland)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Frieser, Karl-Heinz; Schmider, Klaus; Schönherr, Klaus; Schreiber, Gerhard; Ungváry, Kristián; Wegner, Bernd (2007). Die Ostfront 1943/44 – Der Krieg im Osten und an den Nebenfronten [The Eastern Front 1943–1944: The War in the East and on the Neighbouring Fronts]. Das Deutsche Reich und der Zweite Weltkrieg [Germany and the Second World War] (in German). Vol. VIII. München: Deutsche Verlags-Anstalt. ISBN 978-3-421-06235-2.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Percy E. Schramm: Kriegstagebuch des Oberkommandos der Wehrmacht 1940–1941, Teilband 1. Bonn: Bernard & Graefe Verlag, ISBN 3-7637-5933-6, S. 118.
- ↑ 2,0 2,1 Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 190.
- ↑ Thomas L. Jentz: Die deutsche Panzertruppe, Band 1, Podzun-Pallas-Verlag, ISBN 3-7909-0623-9, S. 191.