Vilhelms fon Lēbs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilhelms fon Lēbs
Wilhelm von Leeb
ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs (1940)
ģenerālfeldmaršals Vilhelms fon Lēbs (1940)
Personīgā informācija
Dzimis 1876. gada 5. septembrī
Landsberga pie Lehas, Bavārija
Flag of the German Empire.svg Vācijas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1956. gada 29. aprīlī (79 gadi)
Fisene, Bavārija Karogs: Vācija Vācija
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālfeldmaršals (Generalfeldmarschall)
Dienesta laiks 1895.—1945.
Valsts Vācijas impērija (1895—1918),
Veimāras republika (1918-1933),
Trešais reihs (1933—1945)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Heeresgruppe Nord)
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Otrais pasaules karš (Kauja par Franciju, Latvijas okupācija (1941), Ļeņingradas blokāde)
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts
Izglītība Bavārijas kara akadēmija

Vilhelms Jozefs Francis fon Lēbs (vācu: Wilhelm Josef Franz Ritter von Leeb, dzimis 1876. gada 5. septembrī, miris 1956. gada 29. aprīlī) bija vācu ģenerālfeldmaršals Otrā pasaules kara laikā. Kā karaspēka grupas "Ziemeļi" virspavēlnieks vadīja Latvijas okupāciju 1941. gadā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1876. gadā Augšbavārijas pilsētā Landsbergā virsnieka Ādolfa Lēba ģimenē. Pēc humanitārās ģimnāzijas beigšanas 1895. gadā iestājās vācu armijas dienestā, 1900. gadā piedalījās Ķīnas Bokseru sacelšanās apspiešanā. Līdz 1909. gadam studēja Bavārijas kara akadēmijā, 1914. gada martā iecelts par 1. Bavārijas armijas korpusa štāba priekšnieka vietnieku.

Pirmā pasaules kara laikā 11. Bavārijas kājnieku divīzijas sastāvā karoja Rietumu frontē, pēc tam Austrumu frontē Galīcijā, Serbijā un Rumānijā. 1915. gadā Bavārijas karalis viņu iecēla dižciltīgo kārtā un piešķīra bruņinieka titulu Ritter von Leeb. Pēc kara strādāja Bavārijas kara ministrijā un piedalījās Bavārijas padomju republikas sacelšanās apspiešanā, 1929. gadā paaugstināts par ģenerālmajoru, no 1930. gada Bavārijas kara komendants, no 1933. gada komandēja 2. karaspēka grupu. Vērmahta augstākās pavēlniecības tīrīšanu jeb "Blomberga-Friča krīzes" (Blomberg-Fritsch-Krise) laikā 1938. gadā pēc Hitlera prasības uz laiku atstādināts no militārā dienesta, tomēr Sudetu krīzes laikā atjaunots amatā un komandēja 12. vācu armijas invāziju Čehoslovākijā.

Hitlera (vidū) apspriede ar ģenerālfeldmaršalu fon Lēbu Malnavas muižā 1941. gada 21. jūlijā.
Ģenerālfeldmaršals fon Lēbs (pa labi) Vērmahta 18. armijas pozīcijās 1940. gada oktobrī.

Otrā pasaules kara sākumā komandēja Karaspēka grupu C (Heeresgruppe C), kas 1940. gada pavasarī pārrāva franču Mažino līniju. 1940. gada jūlijā iecelts par ģenerālfeldmaršalu.

1941. gada pavasarī Lēbs tika iecelts par Karaspēka grupas "Ziemeļi" komandieri, kas no 1941. gada 22. jūnija okupēja Baltijas valstis un izvērsa uzbrukumu Ļeņingradas virzienā. Karaspēka grupas štābu 1941. gada jūlijā-augustā iekārtoja Malnavas muižā pie Latvijas-Krievijas robežas. Pēc domstarpībām ar Hitleru aplenktās Ļeņingradas ieņemšanas jautājumā 1941. gada decembrī tika atstādināts no amata un 1942. gada 16. janvārī 65 gadu vecumā ieskaitīts rezervē.

1945. gada 2. maijā ASV armija viņu saņēma gūstā un Nirnbergas procesā 1948. gada oktobrī piesprieda atpakaļejošu trīs gadus ilgu cietumsodu un atbrīvoja no apcietinājuma.

Vecumdienas pavadīja dzimtajā Bavārijā, kur mira 1956. gada 29. aprīlī 79 gadu vecumā.