Arnolds Aizsilnieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Arnolds Aizsilnieks
Arnolds Aizsilnieks pirms Otrā pasaules kara
Arnolds Aizsilnieks pirms Otrā pasaules kara
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 21. februārī
Grostonas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1982. gada 4. jūnijā (84 gadi)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne tautsaimniecība, vēsture
Darba vietas Latvijas Universitāte

Arnolds Pēteris Aizsilnieks (dzimis 1898. gada 21. februārī Grostonas pagastā, miris 1982. gada 4. jūnijā Stokholmā, Zviedrijā) bija latviešu tautsaimnieks, agronoms un vēsturnieks. Latvijas Universitātes profesors (1939). Latvijas Centrālās padomes loceklis, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz Pirmā pasaules kara sākumam mācījās Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz 1927. gadam studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Ar Rokfellera fonda stipendiju papildinājās ASV un Skandināvijas valstīs. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistents (1931), docents (1936), profesors (1939). Tautsaimniecības un tiesību zinātņu doktors (1932). Centrālās savienības “Turība" galvenais direktors.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja nodarboties ar tautsaimniecības studijām un uzrakstīja fundamentālu darbu par Latvijas saimniecības vēsturi 1914.—1945. gadā, kas izraisīja polemiku latviešu trimdas akadēmiskajās aprindās.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Apcerējums par patērētāju kooperāciju kā tautsaimniecisku faktoru, pamatojoties galvenā kārtā uz Zviedrijas patērētāju kooperācijas datiem. Latvijas Ūniversitāte, 1936. — 439 lpp.
  • The Soviet View on Consumers' Co-operation. A. P. Ax (Arnolds P. Aizsilnieks). Förf., 1947. — 14 lpp.
  • The Price Policies of Consumer Societies and Price Determination Theory. Stokholma: Kooperativa Förbundet, 1949. Tulkots un rediģēts izdevums: Cooperation behind the iron curtain. 1952. — 49 lpp. (angliski)
  • The Soviet Co-operative Ideology. 1955. — 8 lpp.
  • Measuring Soviet economic progress. In: Bulletin. Institute for the Study of the USSR, 1959 Vol. 6, No. 7, p. 21—26
  • The Co-operative Movement in Latvia. Bonn, 1962. — 56 lpp.
  • From Principles to Business Economics. Kooperativa Förbundet, 1964. — 15 lpp.
  • Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. Stokholma: Daugava, 1968. — 986 lpp.[3]
  • Entrepreneur in a Small Country: A Case Study Against the Background of the Latvian Economy, 1919—1940. Nicholas Balabkins, Arnolds P. Aizsilnieks. Exposition-Phoenix Press, Incorporated, 1975. — 143 lpp.
  • Dzīves šūpotnēs. Atmiņas. Stokholma: Daugava, 1979.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzintars Ērglis. Arnoldam Aizsilniekam 100, 1998
  • Nikolajs Balabkins. Profesors Arnolds Aizsilnieks (1898—1982)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. letonika.lv
  2. ATBILDE AIZSILNIEKAM Jānis Labsvīrs, Jaunā Gaita nr. 131, 1980. g. 5. numurs
  3. VĒL VIENS KAPITĀLDARBS Andrievs Ezergailis, recenzija Jaunā Gaita nr. 72, 1969