Līdz Pirmā pasaules kara sākumam mācījās Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā. Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām līdz 1927. gadam studēja Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē. Ar Rokfellera fonda stipendiju papildinājās ASV un Skandināvijas valstīs. LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes asistents (1931), docents (1936), profesors (1939). Tautsaimniecības un tiesību zinātņu doktors (1932). Centrālās savienības “Turība" galvenais direktors.
Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur turpināja nodarboties ar tautsaimniecības studijām un uzrakstīja fundamentālu darbu par Latvijas saimniecības vēsturi 1914.—1945. gadā, kas izraisīja polemiku latviešu trimdas akadēmiskajās aprindās.[2]
Apcerējums par patērētāju kooperāciju kā tautsaimniecisku faktoru, pamatojoties galvenā kārtā uz Zviedrijas patērētāju kooperācijas datiem. Latvijas Ūniversitāte, 1936. — 439 lpp.
The Soviet View on Consumers' Co-operation. A. P. Ax (Arnolds P. Aizsilnieks). Förf., 1947. — 14 lpp.
The Price Policies of Consumer Societies and Price Determination Theory. Stokholma: Kooperativa Förbundet, 1949. Tulkots un rediģēts izdevums: Cooperation behind the iron curtain. 1952. — 49 lpp. (angliski)
The Soviet Co-operative Ideology. 1955. — 8 lpp.
Measuring Soviet economic progress. In: Bulletin. Institute for the Study of the USSR, 1959 Vol. 6, No. 7, p. 21—26
The Co-operative Movement in Latvia. Bonn, 1962. — 56 lpp.
From Principles to Business Economics. Kooperativa Förbundet, 1964. — 15 lpp.
Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945. Stokholma: Daugava, 1968. — 986 lpp.[3]
Entrepreneur in a Small Country: A Case Study Against the Background of the Latvian Economy, 1919—1940. Nicholas Balabkins, Arnolds P. Aizsilnieks. Exposition-Phoenix Press, Incorporated, 1975. — 143 lpp.
Dzīves šūpotnēs. Atmiņas. Stokholma: Daugava, 1979.
