Arnolds Lūsis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Arnolds Lūsis (1908-1993) bija latviešu luterāņu mācītājs. Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemēs (LELBĀL) arhibīskaps (1966—1993).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1908. gada 30. decembrī netālu no Strenčiem "Veclīču” māju mežsaimnieka Andža Lūša un viņa sievas Līzes, dzimušas Kalniņas, ģimenē. Kristīts Ēveles draudzes baznīcā (baznīcas grāmatās gan minēta Jaunpiebalgas draudze).[1] Mācījās Lejasciema un Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 1929. gadā ieatājās studentu korporācijā "Latvia". 1935. gada 27. janvārī viņu Arhibīskapa katedrālē ordinēja par luterāņu mācītāju. Mācītājs Lūsis bija Mazpulku organizācijas ideoloģijas nozares vadītājs (1935-1940), Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas mācītājs (1940), Aizkraukles luterāņu draudzes mācītājs (1942-1944).[1] Līdzās mācītāja ikdienas darbam rakstīja garīgās dziesmas, literārus darbus un īsus rakstus periodikā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur nokļuva Erlangenes DP nometnē Pēc Kanādu. Bija Toronto Sv. Jāņa latviešu draudzes mācītājs (1949-1966). 1966. gadā mācītāju Lūsi ievēlēja par Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārzemēs arhibīskapu un Latvijas ev. lut. baznīcas virsvaldes prezidentu. Arhibīskapa amatā Arnolds Lūsis iedibināja Rītdienas fondu.

Miris 1993. gada 4. janvārī, pēc viņa nāves izdeva piemiņas krājumu "Viņš necīnījās pasaulīgi" (1997) un nodibināja "Arhibīskapa Arnolda Lūša piemiņas fondu" teoloģiskās izglītības veicināšanai.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Lūsis ir daudzu grāmatu autors:

  • "Augsim Latvijai”,
  • "Zemnieku gods”,
  • "Mūžība", reliģisku dzeju antoloģija (1942, atkārtoti 1963)
  • "Leģendas” (1949),
  • "Jēzus līdzības un mūsu laikmets” (1959),
  • "Tā Kunga svētītiem” (1961),
  • "Cilvēki, ko Jēzus sastapa savā ceļā” (1962),
  • "Redziet – kāds cilvēks – kāds Dievs” (1964),
  • "Dievs, mūsu patvērums” (1974),
  • "Cilvēks bez mājas" (atmiņu grāmata, 1976),
  • "Ceļinieks" (dzejoļu krājums, 1978),
  • "Es stāstu par Jēzu” (1982),
  • "Aiztek ūdeņi, aiztek gadi" (atmiņu grāmata, 1982).

Jāzeps Vītols komponēja dziesmu ar Arnolda Lūša vārdiem "Seno cīņu tālā duna".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]