Latvia (studentu korporācija)
Latvia | |
---|---|
Pamatinformācija | |
Dibināšana |
1917. gada 17. februārī Tērbata |
Krāsas | sarkans-zils-zelts |
Devīze |
Pro Latvia Virtutes Bonos Dies Viventi Faciunt |
Konventa dzīvoklis | Šarlotes iela 3, Rīga |
Mājaslapa |
www |
Korporācija Latvia dibināta Tērbatā kā pirmā latviešu studentu korporācija pie Tērbatas veterinārā institūta 1917. gada 17. februārī plkst. 19.17. Korporācijas Latvia mērķi ir vienot akadēmiski izglītotus latviešus, uzturēt latviskās studentu tradīcijas, sargāt latvju tautas un Latvijas valsts brīvību un neatkarību un vairot latviešu tautas garīgos spēkus.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Dibināšana un darbības posms līdz 1940. gadam
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācija Latvia ir dibināta Tērbatā pie Tērbatas veterinārā institūta, pirmais konventa dzīvoklis atradās Dīķu ielā 18. To dibināja 11 veterinārmedicīnas studenti — Ozols, Rozenšteins, Brengulis, Bērziņš, Sapraša, Salmiņš, Ozoliņš, Kreics, Dzenītis, Armandsons un Ādminis. Pirmais uzņemtais fuksis bija Zvirgzdiņš. Pēc Latvijas valsts proklamēšanas 1918. gadā visi dibinātāji un locekļi piedalījās Atbrīvošanas cīnās, kādēļ uz laiku pārtrauca darbību. Būdami Igaunijā, lielākais vairums no latvusiem bija Ziemeļlatvijas brigādes dalībnieki, tikai daži nokļuva jaunās valsts rietumu frontē piedaloties Studentu rotā un Cēsu rotā. Pie Latvijas universitātes konventa darbība atsākta Rīgā 1920. gadā, bet 1921. gada 19. aprīlī Latvia uzņemta Prezidiju Konventā (P!K!). Pie korporācijas 1926. gadā nodibināja Filistru palīdzības biedrību, kas 1930. gadā nopirka konventa namu Šarlotes ielā 3, Rīgā. Pirms tam konventa dzīvokļi atradās Mednieku (1921.), Ganu (1922.), Blaumaņa (1922.) un Puškina (1923.) ielās.
Okupācijas laikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai gan Tērbatā korp! Latvia uzņēma tikai vet.-med. studentus, Rīgā tās locekļi varēja būt no visām fakultātēm. Līdz 1940. gada 17. jūnijam, kad darbību pārtrauca Padomju Savienības (PSRS) okupācija, bija uzņemti 387 studenti, no kuriem 20 bija jau iesākuši studiju gaitas Tērbatā. 1940.—1941. gadā t. s. "Baigajā gadā", padomju komunisti konfiscēja vairākas korporācijas Latvia regālijas, un konventa telpas pārņēma auto tanku pulka virsnieku klubs. Kad sākās Padomju-Vācu karš (1941—1945), tad nacionālsociālistiskā Vācija okupēja Latviju, padzenot padomju varu. Pēc okupācijas režīma nomaiņas vācu nacionālsociālisti atļāva daļēji atjaunot korporācijas Latvia darbību — darbojās Filistru biedrība, noturot dažus komeršus. Konventa telpās Vācu armijas vajadzībām tika ierīkota lauka lazarete.
Trimdā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trimdā pirmās sanāksmes bija 1945. gadā Zviedrijā un pēc tam Eslingenā, Vācijā. Darbība pilnīgi atjaunota 1948. gadā Eslingenā. No tā laika trimdā uzņemti 232 studenti, bet visā pastāvēšanas laikā 619.
Ar 1951. gadu globālā vadība pārcelta no Eslingenas uz Toronto, Kanādā. Atsevišķus gadus glob! prez! atradās Ņujorkā un Bostonā, ASV. Lielākā kopa izveidojusies Toronto. Kopas un grupas darbojas Zviedrijā; Austrālijā — Sidnejā un Pērtā; ASV — Bostonā, Čikāgā/Milvoki, Mineapolē, Klīvlendā, Linkolnā, Vašingtonā/Oregonā, Indiānā un Kalifornijā; Kanādā — Toronto, Otavā un Kalgari. Atsevišķi dzīvojoši locekļi atrodas Vācijā, Dānijā un Brazīlijā, kā arī agrāk Lielbritānijā, Argentīnā, Afganistānā un Čīlē.
Mūsdienās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par kandidātu uzņemšanai Latvia korporācijā var kļūt latviešu izcelsmes, latviski runājošs, augstākas mācības iestādes students, kurš vēlas sekot Latvia mērķiem.
Mērķi ir:
- vienoti izglītots latvietis dzimtenē un ārpus tās, patiesā brāļu mīlestībā un latviešu tautas senajās kultūras paražu un tikumu atzīšanā;
- stāvēt par latviešu tautas un Latvijas valsts brīvību un neatkarību;
- ar ieročiem rokās aizstāvēt savas tautas, korporācijas un savu godu;
- vairot latviešu tautas garīgos spēkus, lai vīra krietnums nestu mūsu tautai labākas dienas.
Šobrīd studentu korporācija Latvia turpina aktīvi darboties, rīkot dažādus pasākumus gan buršu saimei, gan plašākam apmeklētāju lokam, piemēram, sporta spēles un balles.
Simbolika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Devīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācijas devīzes ir Pro Latvia (no latīņu — 'par Latviju'), kā arī "Virtutes Bonos Dies Viventi Faciunt" (no latīņu — 'vīra krietnums atnes labāku nākotni').
Krāsas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Korporācijas simbolika ir trīs krāsu salikums: sarkans, zils, zelts. Krāsu nozīme:
- sarkans — par tēvzemi,
- zils — par taisnību un krietnu vīru
- zelts — par draudzību un godu tīru.
Šīs krāsas var redzēt uz krāsnešu deķeļiem, krāsu lentēm un citām regālijām, kas simbolizē korporāciju "Latvia".
Pirmās krāsas bija sarkans, zaļš un zelts un devīze Concordia Res Parvae Crescunt. Pie uzņemšanas Prezidiju Konventā krāsas un devīzes mainītas uz tagadējām, jo devīze sakrita ar jau esošas vāciešu korporācijas devīzi, bet krāsas sakrita ar Fraternitas Baltica krāsām. Krāsas studentu korporācijās ir jānopelna, tāpēc zēni (jaunie korporācijas biedri) tās nedrīkst nēsāt un nedrīkst tām pieskarties. Zēnu deķeļi ir melni.
Cirķelis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1921. gada II semestrī (sākot no septembra) rodas pirmais cirķelis — savijot burtus V, C, F un L, kas apzīmē "Vivat" (lai dzīvo), "Crescat" (aug) , "Floreat" (zied) un "Latvia".
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- k! Latvia mājas lapa
- Studentu korporāciju Prezidiju Konventa P!K! mājas lapa
|